MEDININKU PILS KOMPLEKSS

Medininku pils rakstiskos avotos minēta 1385. gadā, kad krustneši uzbruka Ašmenas apkārtnei. Lielākā no četrstūrveida ar žogu apjoztajām pilīm Lietuvā bija lieliski pielāgota aizsardzībai no flangiem. Lai pretiniekiem būtu grūtāk piekļūt, tā būvēta purvainā vietā. No visām pusēm apjozta ar platu un dziļu grāvi un biezām sienām vairāk nekā puskilometra garumā. Blakus tām paceļas četri torņi. Augstākais – piecu stāvu donžons. No tā tika koordinētas aizsardzības darbības, pārbaudīts, kas ienāk pa pils vārtiem. Augšējos stāvos ierīkotas dzīvojamās telpas. Šeit vasaras rezidenci bija ierīkojis Kazimiers Jogailaitis (Kazimieras Jogailaitis). Gan Polijā, gan Lietuvā dzīvojošais valdnieks nevēlējās savus bērnus audzināt galvaspilsētas troksnī. Tikko kunigaitis pārcēlās uz Viļņu, viņa četri bērni – Jons Alberts (Jonas Albertas), Aleksandrs (Aleksandras), Žīgimants (Žygimantas) un Kazimirs (Kazimieras) kopā ar skolotāju, slaveno Polijas vēsturnieku Janu Dlugošu, apmetās Medininkos. Jaunākais dēls Kazimirs arī pieaudzis neaizmirsa Medininkus. Šeit viņš mēdza ciemoties līdz pat savai nāvei.
1519. gadā pils pārvērtās gruvešos, garām ejot krieviem. Kas bija palicis, no zemes virsas tika noslaucīts vēl pēc dažiem gadsimtiem, kad garām gāja franču armija. Starpkaru periodā Medininki piederēja Polijas okupētajam Viļņas novadam. Lietuva pilsētu atguva 1939. gadā. Pēc kara pils iekonservēta. 1993. gadā iemūrēts pirmais atjaunojamā torņa akmens. Restaurētā pils pielāgota muzeja vajadzībām.