BABTĪNA MUIŽA (ŽEMAITKIEMIS)
Babtīna muiža tika izveidota XVI gadsimtā. Pirmie zināmie īpašnieki – muižnieki Šukštas. Vēlāk to pārvaldīja Prozori, pēc tam – Tiškeviči. Pēc 1922. gada zemes reformas muiža par Lietuvas armijas dibināšanu tika nodota Vladam Nagevičum. Jaunais saimnieks muižu pārdēvēja par Žemaitkiemi un, tikko tajā parādījies, lika pacelt Lietuvas trīskrāsu karogu. V. Nagevičus sāka remontēt ēkas, izkopa parku, paplašināja staļļus, ierīkoja vēja spēkstaciju. Uz muižu sāka aicināt viesus. Labā laikā saimniekam patika nolīgt tvaikoni, ar kuru viesi pa Nevēžas upi ieradās muižā. Kad satumsa, muižas īpašnieks izbrauca pagalmā automobili un ar tā gaismām apgaismoja improvizētu skatuvi. Uz tās notika izrādes. Tuvumā dedzināja ugunskurus, skanēja lietuviešu dziesmas. Intelektuālais ģenerālis viegli uzsāka sarunu gan ar augsta ranga personām, gan ar kalpotājiem. Ja viņš redzēja cilvēku, kas čāpo pa ceļu, vienmēr paveda ar auto. Svētdienās viņš auto nomainīja pret faetonu ar diviem zirgiem. Ar to viņš devās uz misi.
Muižas saimnieciskās lietas risināja algots pārvaldnieks. Lēmumus droši pieņēma arī muižkundze Veronika Nagevičiene. Kundze rūpējās par zirgiem, kas ganījās Žemaitkiemja muižas pļavās, par darba zirgiem. Saimniecībā turēja daudz govju. Veseli 24 kilogrami sviesta no Žemaitkiemja muižas tika piegādāti Kauņas bērnu slimnīcai. Tobrīd muižai piederēja pavisam 90 hektāru zemes, tā tika uzskatīta par paraugsaimniecību.
Pirms Otrā pasaules kara, kad saimnieki aizbrauca uz ASV, muižā tika ierīkots saimniecības kantoris. Vēlāk muižas nams tika pārveidots par dzīvojamo māju. 1999. gadā muižu izsolē iegādājās Kauņas uzņēmējs M. Šventoraitis. Viņš apmetās muižā un sāka restaurēšanas darbus. Tagad šeit notiek klasiskās mūzikas festivāli, tiek rīkoti mākslinieku plenēri.
Vytenio g. 9/25, Vilnius
+370 686 51148
){kind=link}
&description=BABTĪNA MUIŽA (ŽEMAITKIEMIS)){kind=link}