TRAĶU SALAS PILS
Traķu salas pils ir vienīgā pils Austrumeiropā, kas uzbūvēta uz salas. Trīs ezeru ieskauto salu pēc veiksmīgām medībām atklāja un pili šeit būvēt nolēma kunigaitis Ģedimins. Mainoties valdniekiem, kunigaitis Ķēstutis, vēlēdamies izpatikt no Palangas nākušajai sievai, būvniecību uzsāka Galves ezera salā. Gotiskās pils sienas vēl nebija pabeigtas, kad Ķēstutis Traķos sagaidīja 12 000 krustnešu armiju. Pili ieskāva liesmas. Būvdarbi tika turpināti pēc Ķēstuta nāves. Tos turpināja viņa dēls Vītauts. Lai uzbūvētā pils nebūtu sliktāka par krustnešu pilīm, viņš pieaicināja Ordeņa arhitektu. Strādnieki pili mūrēja no akmeņiem. To sasaistei izmantoja kaļķa javu. Pils rotāta ar sarkaniem ķieģeļiem un cilindriskām velvēm. Uzbūvēts 33 metrus augsts aizsardzības tornis – donžons. Tā augšā ierīkota valdnieka kapela, bet apakšā – vārti ar paceļamu tiltu. Vēl trīs masīvi aizsardzības torņi pacēlās priekšpils stūros. Katrā no tiem ietilpa pa piecpadsmit lodēm. Divos kunigaiša nama korpusos ierīkotas deviņas dzīvojamās zāles. Unikāla bija reprezentatīvā zāle, kuru rotāja vitrāžas un zvaigznes veida jomi. Telpu apkurei ierīkota gaisa apsildes sistēma. Traķu pils uzskatīta par modernāko Lietuvā.
1409. gadā Vītauts uz Traķiem pārcēla visu galvaspilsētas darbību. Šeit glabājās Lietuvas metrika, valsts kase. Uz moderno pili Vītauts citu pēc cita aicināja arī godājamus viesus. Pārdomājot Vītauta kronēšanas ideju, Traķos ieradušos karaļu un sūtņu dzīres ieilga vairākas nedēļas. Tām bija nepieciešams 700 teļu, aitu un cūku, 600 sumbru, 100 briežu. Katru dienu galdā cēla pa 700 mucām medalus un vīna.
XVI gs. pils kļuva par trimdas vietu. Tajā tika ieslodzītas godājamas un dižciltīgas personas. Pēc tam pili pārņēma Žīgimants Augusts, kurš bija plānojis to rekonstruēt. Sāktos darbus par veltīgiem pārvērta Krievijas un Zviedrijas karš. 1962. gadā uz kunigaišu pili pārcelts Traķu vēstures muzejs.