PALANGAS LAUKU MUIŽA

Viduslaikos Palanga bija svarīgs tirdzniecības centrs. Vēlāk pilsētiņa kļuva slavena kā vasaras atpūtas vieta. 1824. gadā Palangu iegādājās grāfs Tiškevičs. Sākumā koka muižā viņi palika tikai vasarās un pakāpeniski veidoja kūrortu. Jozaps Tiškevičs (Juozapas Tiškevičius) atvēra restorānu un pirmo viesnīcu – Kurhauzu. Jūrmalā novietoja pārģērbšanās kabīnes, ierīkoja marmora vannas ar silto ūdeni.
Pēc Jozapa Tiškeviča nāves viņa dēls Fēlikss turpināja darbu: uzbūvēja atpūtas villu, ierīkoja specializētu ārstniecības iestādi. Nolēmis Palangā apmesties uz pastāvīgu dzīvi, 1897. gadā Birutes mežā viņš uzbūvēja jaunu muižas ēku. To projektēja kāzu ceļojumā satiktais vācietis Francs Švehtens. Muižas ēku rotāja mākslas darbi, gleznas, bija arī sadzīves ērtības. Svinīgajās vakariņās ieradušies viesi tika aicināti uz lielo ēdamistabu. Vispirms tie cienāti atbilstoši franču manierei: ar muižas parkā plūkto rožu ziedlapiņu tēju un pieneņu medu, vīnu un vīnogām. Karstie ēdieni no cokolstāvā esošās virtuves tika pacelti ar liftu. Pusdienojot kamīnzālē, tika runāts par literatūru, skanēja komponistu mūzika, grāfs ar lepnumu izrādīja paša savākto akmens laikmeta dzintara kolekciju. Grāfi viesus prata uzpirkt ar savu pievilcību. Angļu stila parku ar puķu dobēm, dīķiem un tiltiņiem Palangā ierīkojušais Renē Andrē vēstulēs tēvam rakstīja, ka nevar iedomāties izsmalcinātākas personas. Bet Antaninai Tiškevičienei tika veltīti komplimenti: “ļoti skaista, viņas mati un acis brīnišķīgas, balss maiga un apburoša”. Fēliksa Tiškeviča sievai – poļu augstmaņa meitai Antaninai bija aristokrātiska stāja. Pirmajā brīdī viņa šķita mierīga un klusa, taču ap viņu ritēja visa muižas dzīve. Daudz uzmanības Tiškeviči veltīja reliģijai. Pēc viņu lūguma parkā uzstādīta skulptūra “Kristus, kurš svētī”, ierīkota Lurdas grota, uzbūvēta kapela.
Pēc Fēliksa Tiškeviča nāves Palangas muiža pārgāja viņa vecākā dēla Staņislava īpašumā. Viņš pirms kara devās uz Ameriku. Jaunākais dēls Alfrēds apmetās uz dzīvi Polijā. Tiškeviču īpašumi tika nacionalizēti. Muižas ēkā apmetās padomju robežsargi, vēlāk šeit darbojās Mākslinieku radošais nams. Kopš 1963. gada muižā darbojas Palangas dzintara muzejs.






  • Pašreizējā muižas ēka būvēta 1897. gadā. Muižas projektu izgatavoja vācu arhitekts Francs Švehtens. Ar viņu Fēlikss Tiškevičs iepazinās kāzu ceļojumā. Divstāvīgajā mūra ēkā savijas renesanses, baroka un klasicisma stils. Izliekto ēkas ziemeļu fasādi rotā Francijā pasūtītās vāzes. Šajā pusē esošās galvenās muižas ēkas durvis tika atvērtas tikai īpašiem viesiem. Grāfi ikdienā izmantoja dienvidu puses durvis. Šeit siltajā gada laikā pastāvīgi bija jūtama rožu smarža, kas plūda no muižas rozārija. Interjera dekoram izvēlēts rokoko stils. Muižu rotāja vērtīgi mākslas darbi, gleznas. Lai netrūktu gaismas, visi logi vērsti uz austrumiem, dienvidiem un rietumiem. Istabās ierīkota centrālā apkure un krāšņu sistēma. 1907. gadā muiža rekonstruēta. Pievienota astoņstūrveida kapela. Pēc Otrā pasaules kara muiža nacionalizēta. No 1963. gada muižā darbojas Palangas dzintara muzejs.






  • Birutes kalnā, kur senos laikos bija pagānu svētvieta, kapela uzbūvēta 1869. gadā. Agrāk šajā vietā atradās Sv. Jurģa koka kapela. Vienreiz to nopostīja uguns, citu reizi – no jūras nākusī vētra. Jaunās kapelas būvniecību organizēja Palangas priesteris K. Steponavičs (K. Steponavičius). Projektu sagatavoja arhitekts K. Majers. Lai vēl vairāk izceltu kapelu, laukuma augšā tika norakts to ieskaujošais uzbērums. Izveidots liels laukums. Kapelu rotā vitrāžas.






  • Parka malā pie galvenajiem vārtiem vārtu sarga mājiņa uzbūvēta 1902. gadā. Vienstāvīgajai mūra mājiņai izvēlēta franču renesanses stilistika. Sarga namiņā ir vairākas istabas. Pēc muižas nacionalizēšanas šeit tika izmitināti Botāniskā parka darbinieki. Šobrīd šeit darbojas dzintara izstrādājumu salons.






  • Lurdas grotas ideju Tiškeviča sieva Antanina Tiškevičiene noskatīja kāzu ceļojumā pa Eiropu. Palangā pēc reliģiozās kundzes iniciatīvas grotu aptuveni 1899.–1901. gadā ierīkoja franču meistars Bonoms. Akmeņi Lurdas būvniecībai vesti no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Vissv. Jaunavas Marijas skulptūru Tiškeviči iegādājās Francijas Lurdā. Pirms iegādes tā tika iesvētīta. Tagad nišā stāv Lurdā esošās Dievmātes skulptūras kopija.






  • Angļu stila parku Palangā 1895. gadā izveidoja franču arhitekts Eduards Fransuā Andrē ar dēlu Renē Andrē. Viņiem palīdzēja parku apzaļumotājs no Beļģijas Žils Buisēns. Parkā abās ēkas pusēs izveidoti svinīgi parteri. Priekšpusē – elipses formas laukums ar strūklaku un skulptūru “Kristus, kurš svētī”. Otrā muižas pusē atrodas rozārijs.
    Veidojot parku, diezgan daudz zemes ņemts no tuvumā bijušā purva, bet tā vietā ierīkots parka dīķis un sala ar baltiem tiltiņiem. Parka teritorijā iekļauts gan simtgadīgais Birutes priežu sils, gan pagāniskā Birutes kalna svētvieta. Kopumā parkā ir aptuveni 150 koku sugu. Stādi vesti no Berlīnes un Kēnigsbergas botāniskajiem dārziem.

Get Direction
Map Direction
Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
TAGS
Comments
Muižu saraksts