Iespaidīgās muižas – grāfu Tiškeviču mantojums

Grāfi Tiškeviči ir, iespējams, visslavenākā Lietuvas muižnieku dzimta. Tiškeviči ir cēlušies XVI gs. un dažu gadsimtu laikā kļuva par Lietuvas bagātākajiem zemes īpašniekiem. Vairāki desmiti muižu, kas piederēja muižniekiem, izcēlās ar krāšņu greznību, smalku estētiku un iespaidīgiem ainavu parkiem. Bagātie Tiškeviči ne tikai  būvēja muižas – viņi rūpējās arī par rūpniecības attīstību, sociālajiem jautājumiem, ievērojami veicināja vietējo kopienu attīstību.

Apmeklējot Užutraķu, Traķu Voķes, Raudondvares, Palangas vai Kretingas muižu, ir iespēja kaut mazliet pieskarties grāfu dzīves greznībai, iepazīties ar muižniecības kultūru.

Užutraķu muiža

Užutraķu muižu pie Galves ezera Tiškeviči ieguva 1897. gadā. Juozaps Tiškevičs, kas pārraudzīja īpašumu, kopā ar sievu Jadvigu nolēma mežā stāvošo koka ēku pārvērst par elegantu klasicisma stila pili; interjeru rotāja no Parīzes atgādātas mēbeles un kristāla lustras.

Varšavas arhitekta Jana Husa projektēto balto mūra pili Tiškeviči izmantoja kā vasaras rezidenci. Vienīgais sauszemes ceļš, kas veda uz muižu, greznību mīlošajiem grāfiem likās pārāk vienkāršs – savos īpašumos viņi ieradās pa šaurumu starp ezeriem Galve un Skaistis.

Ar skaistumu izcēlās franču arhitekta Eduarda Fransuā Andrē projektētais, ar liepu alejām, puķu dobēm un skulptūrām rotātais Užutraķu muižas parks, kuru arī mūsdienās ir ļoti iecienījuši kāzinieki un romantikas cienītāji, kas apmeklē muižu.

Traķu Voķes muiža

Traķu Voķes muižu XIX gs. vidū iegādājās Jons Vitolds Emanuels Tiškevičs ar sievu Izabelu. Sākumā viņi šeit ieradās tikai vasarās, bet vēlāk grāfi nolēma Traķu Voķē apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Itāļu arhitekts Leandrs Markoni grezno muižas pili projektēja pēc Varšavas karaļu rezidences parauga.

Divstāvu ēkas ārpusi rotāja astoņas skulptūras, bet iekšpuse pārsteidza ar greznību: pie sienam karājās gleznas, istabas apsildīja marmora kamīni, telpās stāvēja izsolēs pirktas vai pēc īpaša pasūtījuma izgatavotas mēbeles.

Pēc grāfa nāves Traķu Voķes muižu mantoja viņa dēls Jons Juozaps. Pateicoties viņam, 1982. gadā tika pārveidots muižas parks, kuru projektējis Tiškeviču iecienītais ainavu arhitekts E. Andrē. Nogāzes kaskādēs tika ierīkotas akmens vannas atsevišķi dāmām un kungiem.

Raudondvares muiža

Raudondvares muižu 1825. gadā Benedikts Emanuels Tiškevičs saņēma kā kāzu dāvanu no sava tēva Mīkola Tiškeviča. Jaunais īpašnieks atjaunoja ugunsgrēka nopostīto sarkano ķieģeļu ēku un muižai nežēloja ne laiku, ne līdzekļus. Pils telpas apsildīja zviedru podiņu krāsnis un rotāja karaļu un augstmaņu portreti, pilī bija vannas istaba un veselas četras tualetes – tajā laikā tās bija daudziem vēl neierastas ērtības.

Ne sliktāk bija ierīkots arī muižas parks un oranžērija, kura bija slavena ar citrusaugļu kolekciju un eksotiskajiem augiem, kurus grāfi atveda no ceļojumiem. Te čaloja raibi papagaiļi, lēkāja pērtiķi un vienu laiku pat tika turēti trīs aligatori.

Palangas muiža

Tiškeviči, kas 1824. gadā iegādājās Palangas muižu, uzskatāmi arī par kūrorta dibinātājiem. Pēc viņu iniciatīvas tika uzturēta kārtībā pludmale, ierīkoti ceļi un būvētas vasarnīcas, tai skaitā pirmais Palangas restorāns un viesnīca ar nosaukumu „Kurhaus”.

Tagadējā muižas pils tika uzcelta Feliksa Tiškeviča laikā – 1891. gadā tās projektu izstrādāja vācietis Francis Švehtens. Ap pili E. Andrē izveidoja iespaidīgu parku, kas vēl šodien priecē pilsētas iedzīvotājus un viesus. Starp simtgadīgām priedēm stiepjas celiņi, ierīkoti dīķi, sastādīti koki un krūmi, līdz šim ir saglabājusies milzīga rožu dobe.

Kretingas muiža

Kretingas muižu 1874. gadā iegādājās grāfs Juozaps Tiškevičs, kurš drīz pārcēlās šeit kopā ar visu ģimeni. Neorenesanses stila pils Kretingā bija jau pirms tam, bet Tiškeviči to pārbūvēja un izdaiļoja. Pils abus korpusus savienoja iespaidīga oranžērija – viens no Eiropā lielākajiem privātajiem ziemas dārziem. Visu gadu ziedošie un zaļojošie eksotiskie augi muižas viesiem likās kā īsts brīnums.

Tiškeviči lielus līdzekļus investēja rūpniecības attīstībā, rūpējās par sociālajiem jautājumiem. Ūdensdzirnavās  ierīkoja pirmo hidroelektrostaciju, pie muižas ierīkoja veco ļaužu un bāreņu patversmi, vēlāk arī Lietuvā pirmo bērnudārzu.

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other