ARHIKATEDRĀLES BAZILIKAS, LEJAS UN AUGŠĒJĀS PILS ĒKAS, TO PALIEKU UN CITU CELTŅU KOMPLEKSA LEJAS PILS DRUPAS

Lejas pils par pastāvīgu Lietuvas politisko, reliģisko un kultūras centru kļuva XV gadsimtā. Pils rekonstrukciju, kas aizstāvībai pielāgoto cietoksni pārvērta par greznām telpām, sāka Aleksandrs Jogailaitis. Renesanses stilu pils ieguva, kad pie atjaunošanas darbiem ķērās Sigismunds I Vecais un viņa sieva Bona Sforca. Darbus turpināja arī viņu dēls Sigismunds Augusts. Pils sienas bija pārklātas ar dārgiem audumiem, grīdas klātas ar keramikas flīzēm, telpas sildīja krāsnis no glazētiem podiņiem. Telpu sienas rotāja izsmalcināti gobelēni, medību trofejas.
Celtnieki uz pili tika uzaicināti arī tad, kad Sigismunds Augusts iepazinās ar Barbaru Radzivilu. Lai būtu vieglāk nepamanītam nokļūt pie mīļotās, Sigismunds Augusts lika konstruēt slepenu koridoru uz Radzivilu pili. Pēc pāris gadiem šādu tikšanos notika slepenas kāzas. Kāzām nepiekrita ne tikai karaliene Bona, bet arī Polijas Seims. Lai novērstu sievas uzmanību no nerimstošajām runām, Sigismunds Augusts pilī sāka rīkot nebeidzamas dzīres, deju vakarus, masku balles un bruņinieku turnīrus. Kad Barbaru pārsteidza slimība un viņa nomira, Sigismunds lika pils sienas apsist ar melnu audumu, bet pats visu atlikušo dzīvi valkāja tikai melnas sēru drēbes.
Viļņas Lejas pils atkal uzplauka, kad sākās Vāsu dinastijas valdīšana. Viļņas pils kļuva par greznu rezidenci, kurā tika spriesti svarīgi Centrāleiropas, Austrumeiropas un Ziemeļeiropas politikas jautājumi. Svinīgajām vakariņām pils virtuvē gatavoja pat līdz 70 ēdieniem. Pēc cienasta gaidīja teātris. Vladislava Vāsas laikos pilī strādāja 30 operas dziedātāji, 20 baletdejotāji, 10 aktieri un pat 40 mūziķu kolektīvs. Atalgojumu viņiem maksāja no valsts kases. Augstmaņu iecienītās izklaides ne vienmēr beidzās laimīgi. 1643. gadā valdnieku pils pagalmā sarīkotajās lāču cīņās no būra izmucis zvērs nāvīgi ievainoja Vladislava Vāsas sievu.
1655. gadā, kad Viļņu bija okupējuši krievi, pils tika nodedzināta un izlaupīta. Vēlāk pēc cariskās Krievijas norādījuma pils tika sagrauta. Saglabājās tikai austrumu korpusa daļa. Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās Pionieru pils. Velkot siltumtrasi un atrodot Valdnieku pils pagrabus, tika sākti arheoloģiskie izrakumi, bet vēlāk – atjaunošanas darbi.

  • Lejas pils par pastāvīgu Lietuvas politisko, reliģisko un kultūras centru kļuva XV gadsimtā. Pils rekonstrukciju, kas aizstāvībai pielāgoto cietoksni pārvērta par greznām telpām, sāka Aleksandrs Jogailaitis. Renesanses stilu pils ieguva, kad pie atjaunošanas darbiem ķērās Sigismunds I Vecais un viņa sieva Bona Sforca. Darbus turpināja arī viņu dēls Sigismunds Augusts. Pils sienas bija pārklātas ar dārgiem audumiem, grīdas klātas ar keramikas flīzēm, telpas sildīja krāsnis no glazētiem podiņiem. Telpu sienas rotāja izsmalcināti gobelēni, medību trofejas.

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Savivaldybė : Vilniaus m. sav.
Adresas : Arsenalo g. 5, LT-01143 Vilnius
Daugiau informacijos : www.katedra.lt
Comments