ŠEŠOLĒĻU I LAUKU MUIŽA
Šešolēļi vēsturiskajos avotos minēti kopš 1334. gada. Šeit esošā muiža piederēja Radviliem, vēlāk Jasinsku dzimtai. Šī brīža izskatu muiža ieguva Petra Povila Konča (Petras Povilas Končius) valdīšanas laikā. Viņš 1900. gadā uzbūvēja modernu angļu kotedžas stila māju. Muižas saimniecības daļā strādnieki ierīkoja spirta tecinātavu, elektrostaciju. Elektriskās lampiņas apgaismoja ne tikai kungu istabas, bet arī kūtis. Apkārt muižai ierīkots franču stila parks. Tajā pastaigāties patika muižnieka sievai Helenai Končienei (Helena Končienė). Vīrs bija aizņemts ar muižas saimniecību, nodibināja vietējiem iedzīvotājiem skolu un lasītavu. Tāpēc kopā ar kundzi pastaigās devās biežais muižas viesis, par saimnieku daudz jaunākais pulkvedis Jons Varjakojis (Jonas Variakojis). Viņu kopīgās pastaigas kļuva arvien garākas, līdz visbeidzot abi atzinās, ka mīl viens otru. Muižas saimnieks, uzzinājis par nodevību, pārcēlās uz Parīzi. Pirms aizbraukšanas 1938. gadā viņš sievas mīļākajam pārdeva muižu. Jaunais pulkvedis kļuva par likumīgu muižas saimnieku un Helenas Končienes vīru.
Jaunajam saimniekam apmetoties uz pastāvīgu dzīvi muižā, saimniecība sāka zelt. Lielāko peļņu nodrošināja spirta tecinātava un pārdotie nobarotie teļi. Tajā laikā muižā strādāja astoņi puiši, divas slaucējas, divas cūku barotājas. Mājsaimniecību vadīja ekonome, saimniecību pārraudzīja saimniecības vadītājs, grāmatvedības uzskaiti veica grāmatvedis. Istabenes katru mēnesi nopelnīja ap 20 litiem. Vēl piecus litus papildus saņēma par mazgāšanu un gludināšanu. Pēc tam, kad kāda kalpone apzaga seifu, saimnieki strādniekiem ieviesa pārbaudes laiku. Istabeņu uzticamību pārbaudīja, tām vispirms liekot pastrādāt par slaucējām.
Iekopto Šešolēļu muižu patika apmeklēt prezidentam A. Smetonam, ministriem J. Tubelim un J. Aleknam ar sievām. Prezidents bija iecienījis otrajā stāvā esošo guļamistabu ar skatu uz parku. Augstu ierēdņu kundzēm ar bērniem patika šeit pavadīt vasaras. Viesiem dodoties projām, muižas kungs bibliotēkā dienas laikā rēķināja un aizpildīja saimniecības uzskaites grāmatas. Kundze viesistabā izšuva un adīja. Sākoties Otrajam pasaules karam, Varjakoji devās uz Rietumiem. Muiža tika atsavināta padomju saimniecības vajadzībām. Pēc neatkarības atjaunošanas tā tika atdota atpakaļ ASV dzīvojošajiem mantiniekiem. 1998. gadā muižu iegādājās Lietuvas trimdinieks Amerikā Raimunds Petrausks (Raimundas Petrauskas). Muižā šobrīd tiek rīkoti koncerti, dažādi privāti svētki.