Lietuvas muižu parki – muižu kultūras atblāzmas

Lietuvas vecie muižu parki ir bagātās muižu kultūras un ikdienas dzīves liecinieki. Labi koptie, ar neierastiem augiem apstādītie parki to īpašniekiem bija gan veids, kā uzsvērt savu augsto stāvokli, gan lieliska vieta, kur pavadīt brīvo laiku un rīkot skaļas dzīres.

Lietuvā lielākā daļa labāk kopto parku ir saglabājušies no XIX gs., taču to vēsture iesniedzas daudz senākos laikos. Apskatīsim 6 interesantus muižu parkus, kuri ir vērtīgi gan ar savu iespaidīgo ainavu arhitektūru, gan leģendām, kas tos apvij.

Burbišķes muižas parks

Burbišķes muiža, kas atrodas Anīkšču reģionālajā parkā, ir XIX gs. arhitektūras piemineklis, kas tiek apbrīnots eleganto formu dēļ. Muižai graciozi pieglaudies jaukta tipa parks 5 hektāru platībā atgādina par laikiem, kad Burbišķē dzīvoja Lietuvas un Polijas muižnieku Venclovaviču ģimene. Te aug ne tikai mums tik pierastās liepas vai egles, bet arī vareni ozoli, kuru diametrs sasniedz pat 90 centimetrus. Mieru izstarojošais parks ir saistīts arī ar skumjiem notikumiem. Te pie ciedru priedes apglabāts Venclovaviču jaunais dēls, šeit pat pakārās arī muižas īpašniece, kura nevarēja samierināties ar zaudējumu. Stāsta, ka arī tagad šīs priedes tuvumā zirgi sāk sist kājas pret zemi un sprauslāt.

Augstās Fredas muižas parks

Augstās Fredas muižas parkā, kas aizņem vairāk nekā 60 hektāru platību, jau gandrīz 100 gadus atrodas Vītauta Dižā universitātes Botāniskais dārzs. Taču parka iniciators bija XIX gs. bajārs Juozaps Godlevskis – tieši pēc viņa rīkojuma muižas parkā tika izrakti divi dīķi, kuru forma atgādināja viņa iniciāļus: burtus J un G. Lietuvā tas, iespējams, ir vienīgais tāda veida augstmaņu sevis iemūžināšanas gadījums. Augstās Fredas muižas parks mūsdienās lepojas ar vairāk nekā 1000 rožu šķirnēm, kuras atgādina par muižnieku laikiem, un katru gadu te uzzied visdažādāko šķirņu tulpes, īrisi un peonijas.

Ģelgaudišķes muižas parks

Ģelgaudišķes muižas parks, kas saplūst ar Nemunas nogāzēm un kura platība ir veseli 118 hektāri, ir viens no iespaidīgākajiem Lietuvā. Kādreiz tur notika aktīva muižnieku dzīve – tika rīkoti medību mielasti, bet par Zvaigzni dēvētajā parka laukumā muižas īpašnieks Medards Komars, kas bija pazīstams ar savu bardzību, lika pērt kalpus, kuri kaut ko nebija izdarījuši pa prātam. Mūsdienās apmeklētāji tiek aicināti ne tikai apskatīt parku un pastaigāties pa tā romantiskajām alejām, bet arī piedalīties kādā no šeit organizētajām teatralizētajām ekskursijām vai pat pamieloties ar muižnieku laiku cienastiem.

Pluņģes muižas parks

Pluņģes muižas parku, kas aizņem gandrīz 60 hektāru platību, XIX gs. beigās ierīkoja kunigaitis Mihaels Oginskis ar sievu Mariju. Blakus Babrungas upei esošais parks ar alejām, puķu dobēm un dīķiem bija muižnieku iemīļota atpūtas vieta. Daži koki Pluņģes muižas parkā ir jau vairākus gadsimtus veci. Pazīstamākais no tiem ir Pērkona ozols, pie kura pagānu laikos kurināja svēto uguni. Precēti pāri steidzas pie parkā augošā oša ar pieciem stumbriem – saskaņā ar leģendu jauniem pāriem, kuri vēlas sagaidīt mazuli, vajag tikai piecas reizes apskriet ap koku, un rezultāts būs garantēts.

Šešolēļu muižas parks

Šešolēļu muižas parks pašreizējo izskatu ieguva XX gs. sākumā, kad muižnieks Povils Petrs Končia to pārveidoja franču stilā. Gājēju celiņus un alejas izveidoja atbilstoši esošajai ainavai – uzkalniem, ielejām un upes līkumiem, kā arī izraka ar akmeņiem izklātu dīķi. Ar sarkanajiem ozoliem apstādītā parka aleja īpaši patika muižnieka sievai Helenai Končienei – viņa bieži te pastaigājās ar pulkvedi Jonu Variakoju, kas drīz kļuva par viņas mīļoto. Kad izplatījās runas par viņu romānu, ozolu aleju sāka dēvēt par Mīlas aleju.

Biržuvēnu muižas parks

Lapu un skuju koku parkā, kas plešas ap Biržuvēnu pili, labprāt laiku pavadīja muižnieku Gorsku ģimene. Viņus te priecēja daudzkrāsainas puķu dobes, starp kokiem ierīkotie celiņi un dīķi, kuros spoguļojās debesis, bet iztēli rosināja parka noslēpumainie stūrīši. Vēl šodien stāsta, ka, padzeroties ūdeni no burvju avotiņa parkā, var atgūt jaunību un veselību, bet vecā priede, kurai ir divi stumbri, piepilda vēlēšanos. Biržuvēnu muižas parkā ir atrodams fejas pēdas nospiedums lielā akmenī – vecie ļaudis stāsta, ka uz rīta pusi te pulcējušās fejas, kuras iepatikušos vīrieti mēdza aizvilināt uz pirti un tur nomīlēt līdz nāvei.