ZĪPĻU MUIŽA

1807. gadā Francijas imperators Napoleons veco Zīpļu muižu uzdāvināja vienam no saviem maršaliem – kunigaitim Juozapam Poņatovskim. Kad viņš noslīka, īpašumu iegādājās Jons Bartkovskis. No 1891. gada muižu pārvaldīja grāfs Toms Potockis. Kad viņš bija te apmeties, muižu nopostīja ugunsgrēks. Aizdegoties tvaika mašīnai, nodega visas koka ēkas. To vietā tika uzbūvētas jaunas saimniecības ēkas no akmens un ķieģeļiem. Pie muižas pils ēkas izauga divstāvu sānu korpusi, parkā vietējās izcelsmes koki tika papildināti ar eksotisku koku un krūmu stādījumiem.

Grāfi nedzīvoja muižā visu laiku. Kungs atbrauca biežāk, bet grāfiene ar savām trim meitām Pelagiju, Irenu un Konstanciju parasti ieradās vasarā. Grāfa meitām muižas dārzos katrai bija piešķirta liela puķudobe. Tās izravēt viņas vienmēr lika dārznieka meitai. Par to cienāja viņu ar gardumiem vai ļāva paspēlēties ar savu sunīti. Kad tuvojās Ziemassvētki, grāfa meitas darbinieku bērniem šuva kleitiņas vai krekliņus. Dāvanas pasniedza Ziemassvētku vakarā. Izglītotais muižas īpašnieks, kas biedrojās ar māksliniekiem, muižā rīkoja lietuviešu vakarus. Lukšos bija nodibinājis lauksaimniecības biedrību, rūpējās par paša dibināto veco ļaužu namu. Grāfiene bija pazīstama slimnieku aizgādne, deva tiem zāles, pie tiem, kas nespēja paiet, gāja pati, paņēmusi vācelīti un pasaukusi līdzi kalponi.
Brīvo laiku grāfs pavadīja, ar spalvu rokā noliecies pār papīra lapu – rakstīja drāmas darbus. Pēc viņa scenārija Varšavā pat tika uzvesta izrāde. Diemžēl pirmizrādi viņš nepieredzēja. 1912. gadā, būdams Varšavā, viņš nomira.

Kad grāfa mirstīgās atliekas pārveda Zīpļos, tos sagaidīja pulks kalpu un vaļinieku. Metāla zārku veda četri sirmi zirgi, apsegti ar dekoratīviem pārsegiem. Pēc apraudāšanas grāfs tika apglabāts Peleņu kapos. Kad sākās karš, grāfiene devās uz Poliju.

1919. gadā uz Zīpļu muižu tika pārcelts Seinu garīgais seminārs. Divus gadus vēlāk te tika atvērta lauksaimniecības skola, vēlāk muižā darbojās slimnīca, mašīnu un traktoru stacija, kopsaimniecības kantoris, vietējā izpildkomiteja. Tagad muižā darbojas galerija, tiek rīkotas izstādes un koncerti.






  • Zīpļu muižas nams ir kā vairāku muižas īpašnieku salipināta. XIX gadsimta vidū Polockas guberņas muižnieks Jons Bartkovskis uzcēla klasicisma stila vienstāva ēku. Tagad tā ir iekombinēta ēkas vidusdaļā. Otrais īpašnieks, grāfs Toms Potockis, abos galos piebūvēja divstāvu korpusus. Ēkas fasādes rotāja dubulti divviru logi. Rietumu pusē skatienu piesaistīja lievenis ar jumtiņu. Pirmā stāva telpas dekorētas…






  • Divas Zīpļu muižas oficinas, kuras novietotas simetriski attiecībā pret muižas ēku, tika uzceltas XIX gadsimtā. Tās ir vienstāva ķieģeļu mūra ēkas. Katrai ir trīs durvis. Kreisās oficinas ziemeļu pusē ir saglabājušās autentiskas divviru un divslāņu durvis. Viens slānis sastāv no vertikāliem dēļiem, otrs – no dažādu formu dēlīšiem. Tādas pašas bija arī labās puses oficinai.…






  • Zīpļu muižas virtuve bija taisnstūra formas vienstāva ēka, kas pēc savas arhitektūras bija līdzīga oficinām. Virtuve bija ierīkota pieticīgi un ekonomiski, taču atbilstoši tā laika būtiskajiem ekonomiskajiem nosacījumiem. Šajā ēkā grozījās ne tikai virējas, kas gatavoja ēdienu. Te brokastis, pusdienas un vakariņas ēda muižas kalpi. Viņiem bija sava ēdamistaba atsevišķā telpā. Vēl viena atsevišķa telpa…






  • Govju kūts uzcelta pie ceļa uz parku, saimniecības daļā, kuru no muižas ēkas atdala koku aleja. Vienstāva ēka ar paaugstinātu jumtu būvēta no sarkanajiem ķieģeļiem. Pārsegumam izmantotas koka sijas. Kūtī tika turētas govis, teliņi un teles. Pēckara laikā ēkas fasāde tika mainīta. Aizmūrēta vārtu aila un bijušās logu ailas, izcirsti jauni, lieli taisnstūra logi.






  • Muižas staļļa būve tika sākta 1897. gadā. Uz Zīpļiem tika ataicināti meistari no Vācijas. Vienstāva staļļa ēka būvēta no sarkanajiem ķieģeļiem. Fasādi rotāja apaļas formas nišas. Tāpat kā autentiskās vārtu ailas, tās ir saglabājušās tikai dienvidu pusē. Pēc staļļa restaurācijas te ierīkota mākslas galerija, pasākumu zāle. 2014. gadā te atkal plosījās ugunsgrēks. Darbinieki steidzās no…






  • Vietējie iedzīvotāji muižas pirmo klēti joprojām dēvē par kūti. Te tika turēti buļļi un citi mājlopi. Muižas saimniecības daļā esošā ēka uzcelta ap 1897. gadu. Būvniecību sāka pēc tam, kad ugunsgrēka liesmas aprija vecās koka konstrukcijas. Jaunās ēkas nebija vairs no koka, bet no ķieģeļu un akmeņu mūra. Iekšpusē pārsegumu turēja divās rindās izvietotu kolonnu…






  • Zīpļu muižas ratnīcā stāvēja karietes, rati un citi piederumi. Taisnstūra formas ēka tika krietni paplašināta. Divas kolonnu rindas ēkas iekšpusi sadalīja trijās daļās. Iebraukt un izbraukt no ratnīcas varēja pa dažāda lieluma vārtiem. To tuvumā bija ierīkoti šauri lodziņi. Ventilācijai zem jumta bija ierīkotas atveres. Ar karietēm un ratiem muižas īpašnieki devās uz baznīcu, grāfiene…






  • Zīpļu muižas algotie darbinieki tika izmitināti kalpu mājā, kuru dēvēja par amatnieku namu. Tā ir viena no skaistākajām saimniecības daļas ēkām. No citām tā atšķiras ar izteiksmīgajiem sarkanajiem ķieģeļiem un apmetuma dekora elementiem. Muižas īpašnieks vienmēr labprāt sarunājās ar saviem darbiniekiem, interesējās, kā viņiem iet. Darbinieku bērni katru gadu pirms Ziemassvētkiem tika uzaicināti uz eglīti…






  • Zīpļu muižas otrā klēts tika izmantota kā noliktava. Klēts bija sadalīta divās daļās: vienā glabāja graudus, otrs gals bija paredzēts dažādiem darbarīkiem. Dienvidu fasādē bija divas durvis. Tādas pašas durvis bija arī austrumu fasādē. Simetriskie lodziņi rotāti ar slīpā leņķī mūrētu ķieģeļu joslām.






  • Muižas četrkājaino iemītnieku skanīgā riešana skanēja Griškabūdža ceļa otrā pusē, pie ratnīcas rietumu fasādes uzbūvētajā muižas suņu kūtī. Vienkāršajā ēkā bez rotājumiem bija ierīkots viens koka logs. Potocku valdīšanas laikā laikam gan slavenākais suns muižā bija grāfa meitu mīlulis. Grāfa meitas Pelagija, Irena un Konstancija viņam bija devušas vārdu, kas sastāv no viņu vārdu pirmajiem…






  • Netālu no Siesartes upītes trīsstūra veidā izveidotajā parkā XIX gs. vidū auga tikai vietējie meža koki. Kad Potockis nopirka muižu, viņš nolēma parkā ieviest dažādību. Dārzniekus atveda no Varšavas un Parīzes. Lai kociņi ieaugtu, darbinieki, izrakuši bedri, gaidīja, kamēr grāfs iemetīs kapeiku. Tikai tad drīkstēja ielikt stādu. Parkā tika izveidotas alejas, izrakti divi jauni dīķi,…

Get Direction
Map Direction
Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
TAGS
Comments
Muižu saraksts