ALANTAS MUIŽA

Alantas pilsētiņa pirmo reizi pieminēta 1436. gadā. Žigimants Kestutaitis Alantu kā dāvanu par nopelniem piešķīra augstmanim Kristinam Astikam. Vēlāk vairāk nekā 200 gadus Alantas īpašumi piederēja Radviliem. Muiža sāka pārdot graudus, no Rīgas veda sāli. Vislielāko uzmanību un aprunāšanu izpelnījās muižā Kristupa Radvila ierīkotā alķīmijas un medicīnas laboratorija. Vietējie iedzīvotāji šādas zinātnes uzskatīja burvestībām.

Vēl vairāk Alantas muiža uzplauka, kad īpašumu nopirka poļu muižnieks Tadeušs Pac-Pomarnackis. 1853. gadā viņš uzsāka Alantas muižas nama celtniecību. Pasūtītās granīta kolonnas ar kuģiem tika piegādātas no Somijas uz Klaipēdas ostu. No turienes tos ar vēršiem nogādāja Alantā. Vasaras rezidences ēku, kas atgādināja itāļu villu, uzbūvēja ar četrstāvu novērošanas tornīti. Tajā ierīkoja astoņstūrainu skatu laukumu. Tikko muižā ieradās tās īpašnieks, šeit tika uzvilkts karogs. Alantā kungs ieradās pavasarī un dzīvoja līdz rudenim. Ierodoties atveda konfektes, bet aizbraukdams aiz sētas atstāja drēbes. Tomēr ar dāvanām nebija iespējams izpirkt cietsirdīgā un nežēlīga muižas īpašnieka pārestības.

Uzkāpis pils tornī, kungs vērīgi uzmanīja, vai dzimtcilvēki nav azotē paslēpuši labības maisiņu. Bet dzimtcilvēki nebija ar pliku roku ņemami. Audekla biksēs visā kāju garumā viņi iešuva iekšējās kabatas. Tajās viņi sabēra graudus un tādā veidā pārnesa mājās. Dzimtcilvēki lieca muguras darbā pat svētdienās, bija apkrauti ar nepanesamiem nodokļiem. Tos, kas nespēja samaksāt, kungs vienkārši izdzina no mājām. Neapmierināti ar nežēlību, dzimtcilvēki pat nolēma sūdzēties bīskapam Mīkolam Valančum. 1858. gadā rakstītā vēstule ir saglabājusies, tajā teikts, ka sistas tiek pat sievietes mātes cerībās, no sitieniem ne viens vien dzimtcilvēks ir kļuvis kurls vai zaudējis zobus. Diemžēl palīdzību dzimtcilvēki nesagaidīja. Uzzinājis par vēstuli, kungs saaicināja karavīrus un sadalīja pa dzimtcilvēku būdām.

Kungs, kas bija tik nežēlīgs pret dzimtcilvēkiem, pilnīgi izmainījās, kad bija runa par mākslu. Viņš prata daudzas svešvalodas, mīlēja ceļot un bija sakrājis iespaidīgu mākslas kolekciju. Muižas nama ēdamistabas sienas rotāja dekoratīvu japāņu porcelāna šķīvju kolekcija. Te bija novietota samuraja skulptūra. Šī telpa tika dēvēta par japāņu istabu. Par kalpotājiem te strādāja svešzemnieki. Vietējie iedzīvotāji brīnījās, ka Alantas īpašnieks atveda arī melnādainus kalpus.

Pirms Pirmā pasaules kara īpašnieks muižu iznomāja, savāca visvērtīgākās mantas, salika četrpadsmit vezumos un aizbrauca.

Padomju laikā muižā bija lauksaimniecības skola, te dzīvoja skolotāji un skolēni. Kopš 1974. gada otrajā stāvā atrodas bibliotēka. Labajā pusē ierīkota Alantas muižas muzejs-galerija.

  • Dienvidu pusē esošā kalpu māja tāpat bija paredzēta algotajiem darbiniekiem. Vienstāva ēkas fasādi rotāja četru kolonnu portiks. Ēkā bija četri vienādi dzīvokļi. Daļu no telpām aizņēma veļas mazgātava. Tolaik to sauca „procka”. Veļas mazgātājām ūdens nebija tālu jānes, tieši mājas priekšā bija spēcīgs avots.
  • Kūpinātavas būvniecība Alantas muižā notika XIX gs. beigās – XX gs. sākumā. Vienstāva kvadrātveida ēkā bija viena telpa. Vēdināšanai sienu augšējā daļā bija izcirstas nelielas taisnstūra formas atveres, izkārtotas šaha lauciņu veidā. Fasādes centrā durvis izceļ arkas formas pārsedze. Padomju laikā kūpinātavas izskats ir mainījies. Tika izcirstas ailas logiem, nomainīts jumta segums.
  • Alantas muižas kūts atradās muižas saimniecības pagalmā. Kūtī turēja slaucamās govis, vēršus, cūkas. Vienstāva ēkas autentiskais plānojums nav saglabājies. Padomju laikā ēka tika rekonstruēta: logu un durvju ailas tika paplašinātas, piebūvēta silikātķieģeļu piebūve. 1999. gadā to, tāpat kā klēti, iznīcināja ugunsgrēks. Pēc ugunsgrēka palika pāri tikai akmens un ķieģeļu mūra sienas.
  • XIX gs. beigās – XX gs. sākumā būvētā vienstāva ledus pagraba ēka muižas saimniecēm aizstāja ledusskapi. Ēka ir iedziļināta apmēram vienu metru. Līdz šim laikam ēkas apakšējā daļā ir saglabājušās 3 mūra starpsienas. Ledus pagrabā bija četras dažādas telpas. Ziemā ledus pagrabā tika sakrauti lieli ledus gabali. Vasarā šo ledu izmantoja, lai atdzesētu pārtikas produktus.…
  • Uz austrumiem no Alantas muižas vārtiem esošā labības klēts celta XX gs. Vienstāva ēka ir būvēta no baļķiem. Klētī bija četras dažādas telpas. Tur tika glabāti dažādi mājsaimniecības piederumi. 2001. gadā klēti nopostīja ugunsgrēks. Tagad daļa ēkas ir saremontēta.
  • Itāļu villu atgādinošo muižas namu ar neoromantisma iezīmēm 1853. gadā būvēja polis Tadeušs Pac-Pomarnackis. Granīta kolonnas būvniecībai tika pasūtītas Somijā. Tās ar kuģiem tika atgādātas uz Klaipēdu, bet no turienes ar vēršu iejūgiem atvestas uz Alantu. Fasādei rotājumi netika žēloti: daudzas arkas, greznas karnīzes. Pils kreisajā pusē piebūvēts četrstāvu novērošanas tornis; kad kungs ieradās muižā,…
  • Alantas muižas noliktava celta poļu muižnieka Tadeuša Pac-Pomarnacka valdīšanas laikā. Vienstāva ēkas centrālajā daļā bija divas atsevišķas priekštelpas ar atsevišķām ieejām. Caur tām varēja nokļūt ēkas sānu daļās esošajās telpās. Tajās tad arī tika glabātas dažādas lietas. Dienas gaisma telpās iekļuva tikai pa dažiem logiem. Tagad to vietas izceļ sarkano ķieģeļu mūris. Padomju laikā vecās…
  • Muižnieks Tadeušs Pac-Pomarnackis muižas parkam izdomu nežēloja. Parkā izveidoja koku alejas, tika izrakti trīs neregulāras formas dīķi. Koki tika sastādīti tādā veidā, lai izaugot to stumbri saaugtu vienā un veidotu tādu kā lielu pušķi. Bez vietējiem kokiem te netrūka arī eksotisku augu. Parka malā uzbūvētas ažūras lapenes, vairākus metrus augsts balts obelisks, kas pakāpeniski sašaurinās,…
  • Alantas muižas rija celta XIX gs. II pusē. Pašā tās vidū bija divviru vārti. Caur tiem rijā ieveda nokulto labību. Pavisam rijai bija veselas trīs dažādas iebrauktuves. 1999. gadā riju nopostīja ugunsgrēks. Pēc uguns plosīšanās pāri palika tikai akmens mūra sienas. Virs tām no silikāta un keramikas ķieģeļiem tika uzmūrētas jaunas sienas, izveidotas iebrauktuvju atveres,…
  • Muižas centrālajā daļā uz austrumiem no pils esošā ēka kalpoja kā virtuve. Taisnstūra formas ēka durvju tuvumā bija dekorēta ar kolonnām. Logi bija dekorēti ar neogotiskām karnīzēm. Virtuves ēkas vidū bija koridors, no tā varēja nokļūt divās vienādās telpās. Virējām nopietnākais darba laiks sākās pavasarī un turpinājās līdz vēlam rudenim, kad muižā apmetās saimnieki.
  • Vienstāva ziemeļu kalpu māja 1853. gadā būvēta no akmens mūra. Ēku rotā sarkano ķieģeļu logu apmales un vairāku rindu karnīzes. Garenvirziena siena sadala ēku divās vienādās daļās, tai katrā pusē ierīkoti 4 dzīvokļi algotajiem darbiniekiem. Katram dzīvoklim bija atsevišķas durvis. Mājas vienā pusē dzīvokļi bija plašāki – katrai ģimenei bija divas istabas un virtuve. Dzīvokļiem…
  • Stallis būvēts 1840. gadā. Vienstāva ēka sastāvēja no divām daļām. Ziemeļu galā bija telpas, kurās turēja zirgus. Mazākajā – dienvidu – daļā bija dzīvojamās telpas. Tajās tika iemitināti zirgkopji. Laikabiedri joprojām atceras melnos zirgus ar spīdīgām seglu jostām. Ar tiem pavasaros muižā ieradās saimnieks, poļu muižnieks Tadeušs Pac-Pomarnackis. Padomju laikā stallī bija veterinārā klīnika un…
  • No vārtiem un žoga, kas apjoza visu muižu un sargāja no nepiederošām personām, nekas daudz nav saglabājies. Starp labības klēts paliekām un zirgu staļļiem atrodas divi aptuveni metru augsti vārtu stabi, kas dekorēti ar sarkanajiem ķieģeļiem. Blakus redzami daži žoga fragmenti – četri kvadrāta formas stabi, kas nesasniedz metra augstumu. Poļu muižnieka valdīšanas laikā muižas…

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Savivaldybė : Molėtų raj. sav.
Telefonas : 866515756
Comments