RAUDONDVARA LAUKU MUIŽA

Raudondvara pilsētiņā sarkano ķieģeļu muižas ēka atradās jau 1652. gadā. Pirmais minētais tās saimnieks ir Kauņas galma pārvaldnieks Vaitieks Dzjavaltausks (Vaitiekus Dziavaltauskas). Vēlāk muižu pārvaldīja augstmaņi Kosakovski, Radvili, Vrolovski, Zabieli. 1825. gadā muižu dāvanā kāzu dienā no sava tēva saņēma grāfs Benedikts Emanuels Tiškevičs (Benediktas Emanuelis Tiškevičius). Vēl nepaspējot muižu atjaunot, 1831. gadā ugunsgrēks nopostīja saimniecības un galveno ēku. Tiškevičam nācās sākt atjaunošanas darbus no jauna. Īpašnieks nežēloja līdzekļus. Nami tika apkurināti ar zviedru podiņu krāsnīm, sienas izrotātas ar karaļu un valdnieku portretiem, istabas apgaismotas ar greznām lustrām. Jau tajā laikā muižā bija kartupeļu rīvēšanas un gāzēta ūdens pagatavošanas mašīnas. Bagātības uzskaitītas ar diviem svariem. Ar vieniem svēra monētas, ar otriem – briljantus. Muižā bija ierīkotas vannas istabas un četras tualetes. Apģērbu skapis lūza no zelta diegiem izšūtiem, ar dekoratīvām apmalēm rotātiem apģērbiem. Grāfam bija 75 dažādas vestes, 58 cimdu pāri. Lai apģērbi netiktu nozaudēti, tika nodibināta garderobista štata vieta. Taču bagātības un greznā dzīve nepasargāja no zaudējumiem. Agri nomira sieva, dēls nenodzīvoja pat nedēļu. Vecāko meitu slimība pieveica 21 gada vecumā. Jaunākā meita izgāja pie atraitņa, viņiem drīz vien piedzima dēls Benedikts Henriks Tiškevičs (Benediktas Henrikas Tiškevičius). Tieši viņš no vecvecākiem arī mantoja Raudondvara muižu.
Daudz uzmanības mazdēlam veltījušais grāfs ieaudzināja viņā patiku uz medībām un ceļošanu. Gan ceļojumos, gan Raudondvarī grāfs no rokām neizlaida fotoaparātu. Viņš bija mākslas fotogrāfijas profesionālis, organizēja izstādes ārvalstīs. Tieši ceļojumā grāfs satika arī savu nākamo sievu, amerikānieti Elizabeti Klāru Bankroftu. Raudondvarī jaunā saimnieka parādīšanās kopā ar izredzēto bija liels notikums. Galvenā iela tika izrotāta ar degošām lampiņām. Kungus sagaidīt sapulcējās visi muižas kalpotāji.
Kad muižā apmetās Tiškeviči, tika nodarbināts vairāk sulaiņu, kalpoņu, zirgu puišu. Darba bija vairāk arī orķestra muzikantiem. Tiškevičiem patika rīkot karnevālus. Noskatījies svētkus Ķīnā, saimnieks muižas kalpiem lika kokos sakarināt simtiem sarkanu lukturu. Pats grāfs apģērbās Ķīnas imperatora tērpā, sapucēja arī četrus kalpus. Viņiem uz pleciem pa visu muižas teritoriju nācās nēsāt palankā sēdošo grāfu.
Pārceļoties uz Franciju, grāfs Raudondvara muižu nodeva savam vecākajam dēlam Benediktam Jonam. Viņš pirms paša Pirmā pasaules kara sākuma devās uz ārzemēm. Pēc muižas sadalīšanas galvenā ēka tika nodota Lietuvas sieviešu patvēruma komitejai. Nedaudz vēlāk tajā nodibināta bērnu patversme. Otrajā pasaules karā vācieši atkāpjoties muižu un oranžēriju nodedzināja. Padomju laikos Raudondvarī darbojās mašīnu un traktoru stacija, Lauksaimniecības institūts. Šobrīd atjaunotā muiža ir reprezentatīva vieta Kauņas rajonā.