KIDUĻU LAUKU MUIŽA

Rakstiskos avotos pirmo reizi Kiduļi minēti 1559. gadā kā karaliskais ciemats. Kiduļu muižā dzīvoja Lietuvas dižkunigaitijas mantzinis un rakstvedis Kristpins Kiršenšteins (Krišpinas Kiršenšteinas). Vēlāk cits pēc cita te bija apmetušies trīs žemaišu bīskapi.

1795. gadā Kiduļi nonāca Prūsijas pārziņā. Kad robežai 1806. gadā sāka tuvoties franču armija, Kiduļos apmetās pats Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III. Zaudējis varu, karalis līdz pusnaktij sēdēja mazā muižas istabā un skatījās pa logu. Ciemojoties Krievijas caram Aleksandram, viņi runāja par politiku.

1837. gadā muiža par kara nopelniem tika uzdāvināta vācu izcelsmes baronam Jonam Fon Ofenbergam. Kopā ar muižu viņam piešķirti arī 45 000 margu zemes, 15 000 zelta monētu gada ienākums un zelta zobens. Jaunais saimnieks pārbūvēja visu saimniecību un atdzīvināja Kiduļu muižu. Par pili sauktā muižas ēka tika apsildīta ar prūšu podiņu krāsnīm, istabas izrotātas ar medību trofejām, ozolkoka mēbelēm, grīdas klāja turku paklāji. Muižas ēkās tika izbūvēts ūdensvads, govju un cūku kūtīs – izveidots sliežu ceļš. Pa to ar vagoniņiem tika izvadāta lopbarība. Muižas kokzāģētavā darbu atviegloja tvaika dzinējs, lokomobilis. Vēl viens mazāks lokomobilis tika aizvests uz laukiem. Ar zirgiem aizgādātais lokombilis tika kārtīgi nostiprināts, garā striķī tam piesiets arkls, rats lēni vilka striķi un arāja pieturēto arklu. Strādniekiem slinkot bija aizliegts. Nokavējot darbu, uzreiz tika piešķirti rīkstu cirtieni. Strādājošos uzraudzīja četri uzraugi. Lai strādnieki zinātu, kad jāsāk un jābeidz darbs, tika zvanīts bronzas zvans. Tiem, kas sūdzējās par smago darbu, saimnieks piedāvāja meklēt labāku vietu. Par darbu vaļinieki gadā saņēma 25 rubļus, vēl arī rudzus, auzas, zirņus un miežus. Ziemā malku veda tik, cik vajadzēja. Novācot ražu, visi tika aicināti uz lielām dzīrēm. Muižas saimniekam strādnieki pina vainagu, bet viņš cienāja ar alu.

Pēc barona nāves par muižas lietām gādāja viņa mantinieki. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Kiduļu muižas īpašnieki devās uz Angliju. Muižā apmetās vācu karavīri. Pēc 1918. gada muiža tika iznomāta agronomam Petram Mulevičam (Petras Mulevičius). Viņš šeit ierīkoja paraugsaimniecību. Audzēja gandrīz 100 govju lielu ganāmpulku, eksportēja sviestu, brūvēja alu, organizēja mājsaimniecības un kulinārijas kursus.

Pēc Otrā pasaules kara muižā darbojās padomju saimniecība. Atgūstot neatkarību, muižā nodibināta biedrība. Tagad Kiduļu muižas ēka ir sakārtota, tajā darbojas bibliotēka, telpas pielāgotas kopienas aktivitātēm.






  • Galvenā muižas ēka tika uzbūvēta XIX gadsimtā. To atjaunoja barons Jons fon Efenbergs. Vienkāršu neoklasisma formu ēkai diženumu piešķir augstie pamati un kolonnas. Viesi un saimnieki muižā nokļuva par augstām un platām kāpnēm. Ienākot vestibilā, skatienu piesaistīja pie sienām sakarinātās medību trofejas. Istabās izvietotas ozolkoka mēbeles, grīdas klātas ar turku paklājiem. Uz pusi jaunāku sievu…






  • Kiduļu muižas oficīna uzbūvēta, kad muižu pārvaldīja Jons fon Ofenbergs. Mūra ēkā tika ierīkota veļas mazgātava un virtuve. Otrā oficīnas galā atradās dzīvojamās telpas. Plašāko, vairāku istabu dzīvokli barons bija paredzējis savai uzticības personai saimniecības pārzinim. Pa vienai istabai oficīnā bija muižas kalponēm. Pastāvīgi muižā strādāja septiņas kalpones. Tām nācās tīrīt istabas, piekalpot pie galda,…






  • Pirmā Kiduļu muižas kūts tika uzbūvēta XIX gadsimta vidū. Taisnstūru vienstāva ēkā tika turēti dzīvnieki. Saimniecībai paplašinoties, aptrūkās telpu. XIX beigās uzbūvēta vēl viena iegarena taisnstūrveida kūts. Muižu pārvaldot baronam Ofenbergam, saimniecībā tika turēti 140 zirgi, 226 liellopi un 170 mazie dzīvnieki. Lopi tika audzēti gaļai un vaislai. Citi bija paredzēti darbam. Saimniekam patika jaunumi,…






  • Pirmā Kiduļu muižas kūts tika uzbūvēta XIX gadsimta vidū. Taisnstūru vienstāva ēkā tika turēti dzīvnieki. Saimniecībai paplašinoties, aptrūkās telpu. XIX beigās uzbūvēta vēl viena iegarena taisnstūrveida kūts. Muižu pārvaldot baronam Ofenbergam, saimniecībā tika turēti 140 zirgi, 226 liellopi un 170 mazie dzīvnieki. Lopi tika audzēti gaļai un vaislai. Citi bija paredzēti darbam. Saimniekam patika jaunumi,…






  • Kiduļu muižas ratu novietne un smēde uzbūvēta XIX gadsimta beigās. Sarkano ķieģeļu ēkai bija astoņi stūri. Centrā atradās sarkanu ķieģeļu mūra krāsns. Pie tās katru dienu darbojās kalējs. Viņš laboja lauksaimniecības inventāru, apkala zirgus. Bez kalēja piederumiem te atradās arī darba rati un greznie saimnieka rati. Iespējams, greznākie rati tikai izmantoti, uz Kiduļiem vedot uz…






  • Saimniecības ēka Kiduļos uzbūvēta XIX gadsimta beigās, kad to pārvaldīja Jons fon Ofenbergs. Saimniecībā pavisam kopā tika uzbūvētas desmit dažāda pielietojuma ēkas, un tās bija izvietotas gandrīz kilometra garumā. Muiža sāka attīstīties: pieauga zemes platības, dzīvnieku kļuva vairāk. 1903. gadā muižai piederēja 3200 margu zemes, kūtīs tika turēti 140 zirgi, aptuveni 400 liellopu un mazo…






  • Alus brūvētava Kiduļu muižā tika uzbūvēta 1884. gadā. Būvniecības sākuma datums uzrakstīts uz ēkas sienas. Sarkano ķieģeļu ēka izceļas ar tornīti un uz tā esošo metāla vējrādi. Apakšējā alus brūvētavas ēkā glabājās sabrūvētā alus mucas. Tajās alus tecēja no kalna augšā esošās tvertnes. Alus brūvētavu ierīkojušie baroni Ofenbergi saražoto produkciju pārdeva. Svētku laikā ar svaigu…






  • Sarkano ķieģeļu vaļinieku māja uzbūvēta XIX gadsimta beigās. Tajā bija izmitinātas 37 strādnieku ģimenes. Katrai ģimenei bija sava virtuve, istaba un telpa mantu un pārtikas produktu glabāšanai. Svarīgākos amatos esošajiem darbiniekiem bija paredzēta atsevišķa dzīvojamā māja. Tādas bija, piemēram, dārzniekam un kalējam.






  • Sarkano ķieģeļu vaļinieku māja uzbūvēta XIX gadsimta beigās. Tajā bija izmitinātas 37 strādnieku ģimenes. Katrai ģimenei bija sava virtuve, istaba un telpa mantu un pārtikas produktu glabāšanai. Svarīgākos amatos esošajiem darbiniekiem bija paredzēta atsevišķa dzīvojamā māja. Tādas bija, piemēram, dārzniekam un kalējam.






  • Kiduļu muižā rija uzbūvēta XIX gadsimtā. Taisnstūrveida ar sarkaniem ķieģeļiem rotātā ēka bija paredzēta nopļautās labības uzglabāšanai un kulšanai. Kiduļos labības pļaušana bija viens no sarežģītākajiem darbiem. Labības pļāvējiem nakamajā dienā darbā nebija jāiet. Kad labība bija savesta rijā, tika svinēti ražas svētki. Ar vainagu rotātais saimnieks strādniekiem sarīkoja dzīres, kurās nežēloja nedz ēdiena, nedz…






  • No Kiduļu muižā 1865. gadā būvētās rijas palikuši tikai gruveši. Ēka bija paredzēta nopļautās labības uzglabāšanai un kulšanai. Augstie pamati ārpusē mūrēti no ķieģeļiem. Sienām izmantoti sarkani ķieģeļi. Tagad tie gandrīz izdrupuši, saglabājušās tikai dažas arkveida atveres. Rija tika rekonstruēta 1957. gadā, kad Kiduļos darbojās padomju saimniecība. Vēlāk bez uzraudzības palikušās būves sāka brukt.






  • Kiduļu muižā kūpinātava uzbūvēta 1884. gadā. Muižu pārvaldot baronam Ofenbergam, nolīgtie strādnieki kūpinātavu būvēja reizē ar alus brūvētavu. Abām ēkām izmantoti sarkani ķieģeļi. Lai dūmi nekostu saimniekiem acīs, kūpinātava uzbūvēta tālāk no reprezentatīvās pagalma daļas.






  • Pirmais Kiduļu muižas pagrabs uzbūvēts XIX gadsimta vidū. Taisnstūrveida pagrabā bija divas caurstaigājamas telpas. Vieta pagrabā atradās noraktajiem kartupeļiem un burkāniem. Uz pagrabu veda arī kastes ar siltumnīcās izaudzētajiem dārzeņiem. Tās bija uzbūvētas pie parka un muižas ēkas dienvidu daļā. Siltumnīcas tika apsildītas ar milzīgām krāsnīm, kuras vietēji dēvēja par sildošajiem soliem. Uz pagrabu tika…






  • Otrais Kiduļu muižas pagrabs uzbūvēts XIX gadsimta beigās. Jau vēlāk virs pagraba pacēlās vienstāva ēka ar bēniņiem. Iekšpusē telpas trīs vienādās daļās sadalīja divas stabu rindas. Baronam Ofenbergam attīstot saimniecību, atbilstošs pagrabs bija nepieciešams ne tikai pārtikas produktu, bet arī lopbarības uzglabāšanai.






  • Saimniecības ēka Kiduļos uzbūvēta XIX gadsimta beigās, kad to pārvaldīja Jons fon Ofenbergs. Saimniecībā pavisam kopā tika uzbūvētas desmit dažāda pielietojuma ēkas, un tās bija izvietotas gandrīz kilometra garumā. Muiža sāka attīstīties: pieauga zemes platības, dzīvnieku kļuva vairāk. 1903. gadā muižai piederēja 3200 margu zemes, kūtīs tika turēti 140 zirgi, aptuveni 400 liellopu un mazo…






  • Uzticamus strādniekus meklējošajiem muižniekiem nācās tiem nodrošināt arī dzīvojamās telpas. Tās iedalījās pēc ieņemamā amata. Atsevišķas mājas bija tikai ļoti svarīgiem muižas kalpotājiem. Neskaitot dārznieku, atsevišķa māja bija paredzēta arī muižas kalējam. Viņam uzbūvēta vienstāvīga sarkanu ķieģeļu māja ar nojumi. Tajā apmetās kalējs ar ģimeni.






  • Sarkano ķieģeļu kažokādu apstrādātāja nams Kiduļu muižā tika uzbūvēts XIX gadsimta beigās. Tajā dzīvoja kažokādu apstrādātājs, kurš katru dienu strādāja ar zvēru kažokiem un ādām muižas vajadzībām. Ofenbergs bija slavens kā aktīvs mednieks. Speciāli medībām muižnieks audzēja trīsdesmit tīršķirnes suņu. Nomedīto zvēru kažoki divas nedēļas tika raudzēti lielā kublā. Izraudzētais kažoks tika notīrīts, izstiepts un…






  • Blakus divām muižas vaļinieku mājām, kurās dzīvokļi bija vaļiniekiem, tika uzbūvētas divas kūtis. Sarkano ķieģeļu ēkās vaļinieki turēja cūkas, vistas, kāds arī govi. Vairāk par vienu govi vaļinieku ģimenei turēt nebija atļauts. Privilēģija turēt divas govis bija tikai vaļinieku darbu organizējošajiem un plānojošajiem uzraugiem. Lopbarību nodrošināja muiža. Vaļinieku dzīvniekiem tika piešķirts siens, bietes.






  • Blakus divām muižas vaļinieku mājām, kurās dzīvokļi bija vaļiniekiem, tika uzbūvētas divas kūtis. Sarkano ķieģeļu ēkās vaļinieki turēja cūkas, vistas, kāds arī govi. Vairāk par vienu govi vaļinieku ģimenei turēt nebija atļauts. Privilēģija turēt divas govis bija tikai vaļinieku darbu organizējošajiem un plānojošajiem uzraugiem. Lopbarību nodrošināja muiža. Vaļinieku dzīvniekiem tika piešķirts siens, bietes.






  • Kiduļu muižu nopirkušais barons Jons fon Ofenbergs sakārtoja muižas būves, ierīkoja parku. Apkārt muižas galvenajai ēkai tika sastādītas rozes, parka taciņas ieskāva hortenziju un jasmīnu dzīvžogi. Pie galvenās ēkas auga retas dzeltenlapu kļavas. Nedaudz tālāk – egles, priedes, sarkanlapu kļavas. Galvenais parka celiņš tika apstādīts ar dekoratīviem krūmiem, kuros rudenī izauga baltas lodītes, ko vietējie…

Get Direction
Map Direction

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Savivaldybė : Šakių raj. sav.
Adresas : 3807 58, Kiduliai 71400
Telefonas : +370 6 305 4045
Daugiau informacijos : http://www.kiduliai.lt/kiduliu-dvaras/
TAGS
Comments
Muižu saraksts