Gandrīz 100 gadus vecais Vītauta Dižā universitātes Botāniskais dārzs ir Kauņas iedzīvotāju un viesu iemīļots. Nedēļas nogalēs šeit bieži vien čalo kāzinieki, bet siltās sezonas laikā apmeklētājus piesaista ziedošās magnolijas, peonijas un rozes. Dārzs, kas aizņem vairāk nekā 60 hektārus, ir slavens ne tikai ar augiem – īpašu auru tam piešķir arī pikantu nostāstu apvītā muižnieka Juozapa Godlevska izveidotā Augstās Fredas muiža.

Vēstures avotos no XV gs. zināmā Freda kādreiz bija vienkāršs koka māju ciems, bet šodien – viens no Kauņas rajoniem. 1799. gadā Fredas zemi iegādājās muižnieks J. Godlevskis, kas drīzumā te uzcēla ar kolonnām rotātu klasicisma stila pili, sakārtoja un ierīkoja parku ar dīķiem.

Par Lietuvas vasaras galvaspilsētu dēvētā Palanga ir valsts visaktīvākais kūrorts. Tūristi no Lietuvas un visas pasaules ierodas šeit, lai baudītu priežu mežu tīro gaisu, plunčātos Baltijas jūrā vai ar grāmatu rokās mierīgi laiskotos kāpās. Daži meklē arī aktīvākas izklaides un vētrainu naktsdzīvi.

Tomēr, iespējams, tikai daži aizdomājas, ka ne jau sagadīšanās dēļ Palanga kļuva par Lietuvas populārāko piekrastes pilsētiņu. Lielu ieguldījumu kūrorta attīstībā deva grāfi Tiškeviči, kuri Palangā ne tikai uzcēla sev muižu, bet arī loloja visu pilsētiņu. Pēc viņu iniciatīvas tika uzturēta kārtībā pludmale, ierīkoti ceļi un būvētas vasarnīcas. Pirmais Palangas restorāns un viesnīca ar nosaukumu „Kurhaus” tāpat ir Tiškeviču mantojums.

Panemunes ceļš, kas stiepjas apmēram 90 kilometrus no Kauņas līdz Jurbarkai, Lietuvas ceļotājiem ir labi pazīstams. Kreisajā pusē līkumojošā Nemuna un pilskalnu, piļu un muižu virkne labajā pusē veido vienu no skaistākajiem maršrutiem valstī.

Panemunes pilis, kuras kādreiz izturējušas ne vienu vien krustnešu uzbrukumu, vēlākos laikos kļuva par greznām Lietuvas muižnieku rezidencēm. Šodien pie Nemunas atdzimušajās muižās var iepazīties ar bagātīgo Lietuvas muižu kultūru, apmeklēt vēsturiskās ekspozīcijas un pastaigāties par muižnieku laikiem atgādinošajos parkos.

Vēl gluži nesen, ceļojot pa Suvalkiju, apmeklētājus sagaidīja muižas, kuras atgādināja par bagāto muižu kultūru, taču bija pamestas un izpostītas. Bet dažu pēdējo gadu laikā vairākas no tām ir atjaunotas un tagad piedzīvo īstu renesansi. Šaķu rajonā, kas atrodas Nemunas kreisajā krastā, apmeklētājiem atvērtas veselas trīs unikālas, XIX gs. plaukstošas muižas.

Ģelgaudišķes, Zīpļu un Kiduļu muižas, kam piemīt klasicisma un neoklasicisma gars, ir atdzimušas ne tikai kā pievilcīgi tūrisma objekti, bet arī kļuvušas par sava veida kultūras oāzēm un vietējās sabiedrības pulcēšanās vietām. Šeit ir iespējams labāk iepazīt Lietuvas muižu kultūru – tiek rīkotas dažādas izglītojošas programmas, teatralizētas ekskursijas un pat mācītas muižas dejas.

Kauņas ūdenskrātuves pussalā esošais Pažaisles kamalduliešu klosteris ir viens no skaistākajiem nobriedušā baroka paraugiem ne tikai Lietuvā, bet arī visā Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. XVII gs. klostera ansamblis ir slavens ne tikai ar unikālo arhitektūru vai katru gadu šeit notiekošo starptautisko Pažaisles mūzikas festivālu, bet arī ar dažādiem mītiem.

Būvēt majestātisko svētnīcu Kauņas nomalē, kur tolaik vēl bija nomaļš mežs, nolēma Lietuvas dižkunigaitijas kanclers Kristups Zigmants Pacs. Nelielam ticīgo lokam paredzētais klosteris kopumā izmaksāja astoņus miljonus auksinu, bet dibinātāja ne visai izprotamie motīvi tūlīt tika apvīti ar dažādiem nostāstiem.

Rietumlietuva daudziem no mums asociējas galvenokārt ar Baltijas jūru un piejūras kūrortiem, taču šajā reģionā ir arī daudzas citas unikālas vietas – dabas, vēstures un kultūras mantojuma objekti. To vidū laikam gan visvairāk izceļas iespaidīgās muižas, kurās it kā ar laika mašīnu var nokļūt dažādos Lietuvas vēstures laikmetos un politiskajos apstākļos un vienlaikus iepazīt arī bagāto Lietuvas muižniecības kultūru.

Apskatīsim trīs unikālas muižas – Pluņģes, Biržuvēnu un Šilutes.

Traķu Vokes un Užutraķu muižās, kuras viena no otras atrodas 20 kilometru attālumā, dažādi veidojusies Tiškeviču ģimenes vēsture. Apmeklējot šīs muižas, jūs vienā mirklī nokļūsiet XIX gs. otrajā pusē, kad muižas ilgu laiku pārgāja no vienām rokām citās un beidzot kļuva par viena īpašnieka īpašumu. Vai nav interesanti, kā tolaik izskatījās grāfa greznā dzīve? Kādas dzīres ir notikušas šo muižu sienās? Un kas notika ar muižām, kad tās zaudēja īpašniekus?

Tiem, kas nedēļas nogalē vēlas izkļūt no galvaspilsētas burzmas un mazliet izklaidēties, nevajag ceļot nekur tālu. Tikai pāris desmitus kilometru no Viļņas var atrast gan zaļās dabas stūrīšus, gan dažādus kultūras un vēstures mantojuma objektus.

Ja trūkst ideju – šeit ir trīs ekskluzīvas muižas, kuras vērts apmeklēt Viļņas tuvumā.

Medininku pils, kas atrodas tikai 30 kilometru attālumā no Viļņas, atgādina par Lietuvas dižkunigaišu laikiem. No šejienes tika sūtītas Vītauta Dižā rakstītās vēstules, te vasaras pavadīja Kazimiers Jogailaitis. Tomēr pils galvenā funkcija bija aizsardzība – XIV gs. uzbūvētā Medininku mūra pils bija lielākā no četrstūra formas nocietinātajām pilīm Lietuvā.