LEIPALINGAS LAUKU MUIŽA
Leipalinga nodibināta Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas karaļa Aleksandra valdīšanas laikos. Karalis Žīgimants Vecais (Žygimantas Senasis) 1508. gadā muižu uzdāvināja Jonam Sapiegam (Jonas Sapiega). Viņa dzimta Leipalingu pārvaldīja gandrīz 250 gadu.
Līdz mūsdienām saglabājušos muižas galveno ēku uzbūvēja cits īpašnieks, Viļņas kapitula kanoniķis Antans Kruševskis (Antanas Kruševskis). Būvdarbi uzticēti arhitektam Martīnam Knakfusam (Martynas Knakfusas). Kad bija uzbūvēta ar mūra kolonnām rotātā muižas ēka, lieli būvniecības plāni bija arī saistībā ar baznīcu. To plānoja milzīgu, ar trim jomiem un diviem torņiem. Taču būvdarbus izjauca A. Kruševska slimība. Steigā tika nolemts uzlikt jumtu, pat nepabeidzot mūrēt jomu sienas.
Runā, ka kāds no Kruševsku dzimtas jaunekļiem baznīcā arvien nolūkojis pievilcīgas meitenes. Kad kāda iepatikusies, sulainim viņa bija jānogādā muižas parka malā esošā sarkanu ķieģeļu ēkā, ko sauca par izpriecu māju. Ja meitene palika stāvoklī, tā tika izprecināta vaļiniekam. Brīvās vietas aizpildīšanai meklēja jaunu kandidāti. Nobijušās meitenes pēc viņām lūkojošos jaunekli iesauca par muižas velnu.
Ne mazāk no muižas saimniekiem baidījās arī vaļinieki. 1820. gadā nomira A. Kruševskis, bet viņa radinieki, kas mantoja muižu, bija slaveni ar savu nežēlību. Līdz nāvei ar rīkstēm tika pērti pat tikai darbu nokavējuši strādnieki. Atšķirībā no vaļiniekiem, pret suņiem muižas saimnieki izrādīja īpašu uzmanību. Jaunos muižas kucēnus pat zīdīja muižas kalpones. Pret suni varēja tikt iemainīts jebkurš strādnieks.
Vēlākie muižas īpašnieki maz izcēlās – vieni muižu nospēlēja, citi atdeva kā parādu, visbeidzot muižu par parādiem ieguva poļu inženieris Petrs Balinskis. Muižā viņš ierīkoja greznu rezidenci ar oranžēriju. Uzbūvēja trīsstāvīgu graudu noliktavu un pārplānoja muižas parku. Kā pēdējais 1913. gadā muižu ieguva Stepons Dors Dornalovičs, kurš Leipalingā nedzīvoja.
Muižu uzraudzīja pilnvarotais, kurš, sākoties Pirmajam pasaules karam, aizbēga. 1920. gadā Leipalingas muižu pārņēma Lietuvas valsts. Muižā tika atvērta proģimnāzija. 2015. gadā muižā tika ierīkota bibliotēka, novadpētniecības muzejs un seņūnijas pārvalde.