ŠILUTES MUIŽA – ŠOJA MUIŽA
Šilutes muiža dibināta 1721. gadā, kad Prūsijā tika īstenota administratīvā reforma. Ilgu laiku Šilutes muiža tika iznomāta. Nomniekam, papildus muižas saimnieciskajai darbībai, bija pienākums iekasēt nodokļus, veikt ienākumu uzskaiti un iztiesāt zemnieku lietas. Droši vien visilgāk Šilutes muižu pārvaldīja Radkes dzimta. 150 gadu laikā viņi muižas īpašumus paplašināja no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem hektāru.
Zelta laikmetu muiža piedzīvoja pēc tam, kad 1889. gadā to iegādājās Lebartu muižnieks Hugo Šojs. Par Šilutes muižu viņš bija sapņojis jau jaunībā. Katru nedēļu braucot uz Šilutes tirgu, viņš jūsmoja par nebeidzamajiem Šilutes muižas staļļiem. 44 gadu vecumā H. Šojs nopirka muižu par gandrīz 540 tūkst. marku. Jaunībā vērotais muižas diženums bija ievērojami mazinājies, ēkas bruka kopā. Vēl vairāk tās bija izpostījis ugunsgrēks, kas izcēlās, kad zibens trāpīja kūts salmu jumtā.
Muižas īpašniekam bija jāķeras pie būvniecības. Lai pa muižas ēkas logiem pavērtos plašāks skats, tika mainīta šķūņa vieta, attālāk tika uzbūvēti zirgu staļļi un govju kūtis, pie muižas tika ierīkots angļu stila parks. Saimniecībai H. Šojs atstāja 750 ha zemes, pārējo īpašumu sadalīja zemes gabalos, kurus iznomāja, pārdeva vai atdeva jaunsaimniekiem uz nomaksu. Tāda veidā uz muižas zemes apmetās uz dzīvi aptuveni 120 ģimenes. Daļu zemes uzdāvināja pilsētai. Uz Šoja zemes tika uzbūvēta slimnīca, pamatskola un baznīca, ierīkota osta. Pēc H. Šoja iniciatīvas tika atvērta Lauksaimniecības skola un Mājsaimniecības skola, ierīkots Varnamišķa parks.
Pēc muižas atjaunošanas Hugo Šojs, strādāja, cik vien bija vajadzīgs. Naktīs viņš gulēja tikai četras stundas. Muižas īpašnieks aktīvi piedalījās Klaipēdas un Šilutes apriņķu valdēs. Interesējās par tautas mākslu. Divās muižas telpās ierīkoja muzeju. Tajā bija izstādītas lituānistikas, etnogrāfijas un arheoloģijas kolekcijas. Muižas bibliotēkā bija gandrīz visas Mazās Lietuvas grāmatas lietuviešu valodā. Labi prata lietuviešu valodu, pats vāca pasakas un teikas.
Tuvojoties vecumam, muižnieks nosūtīja vēstuli Šilutes evaņģēliskajai baznīcai un lūdza viņu apbedīt šīs baznīcas pagrabos. Taču viņa vēlēšanās nav izpildīta. 92 gadu vecumā Hugo Šojs guva mūžīgo atpūtu vecajā muižas kapsētā.
Pēc H. Šoja nāves 1937. gadā muižu mantoja viņa mazdēls Verners Šojs. Kad tuvojās karš, viņš pārcēlās uz Vāciju. Muiža tika nacionalizēta. Te izveidoja palīgsaimniecību. Vēlāk muižā ierīkoja Lauksaimniecības tehnikumu. Mūsdienās atjaunotajā muižas daļā atrodas Šilutes muzeja administrācija un tūrisma informācijas centrs, darbojas bibliotēka.