PANEMUNES PILS, SAUKTA ARĪ PAR GELDAUDU VAI VĪTĒNU
1597. gadā koka būves Panemunē iegādājās ungāru izcelsmes muižnieks Janušs Eperješs. Samaksājis 14 000 kapu grašu, viņš ķērās pie savu ambiciozo plānu īstenošanas – uzbūvēja reprezentatīvu pili. Tika pieaicināts Viļņas Lejas pili rekonstruējušais holandiešu arhitekts Petrs Nonharts. Kalnā pacēlās divstāvu ēkas: dzīvojamā un saimniecības. Blakus tika uzbūvēta aizsardzības siena un četrstāvu tornis ar stāvām kāpnēm. Augstmaņu istabas apsildīja renesanses stila podiņu krāsnis. Dzīvojamās telpās ierīkotas tualetes, tajos laikos sauktas par lātrīnām. Nepabeidzis būvniecību, īpašnieks nomira. Viņa dēls, kurš Panemuni pārvaldīja pēc tam, dzīvojamās telpas pārcēla uz siltāko – dienvidu pusi, līdz septiņiem stāviem paaugstināja tēva būvēto torni un piebūvēja vēl divus. Vienā no tiem, piecstāvīgajā, ierīkoja ģimenes kapelu. Vēlākie mantinieki tikko spēja savilkt galus kopā. Lai izdzīvotu, pili ieķīlāja kreditoriem. Varenās ēkas sāka brukt. Greznās podiņu krāsnis izdrupa, sienas sāka drupt, dīķi izžuva.
1759. gadā, samaksājot 19 000 taleru, nolaisto Panemunes pili iegādājās Lietuvas dižkunigaitijas karognesējs Antans Gelgauds (Antanas Gelgaudas). Kādu laiku pils palika neskarta. Remonta darbi nopietnāk sāka virzīties uz priekšu tad, kad jaunais saimnieks par sievu apņēma bagāto atraitni Barboru Judickaiti–Tīzenhauzieni (Barbora Judickaitė-Tyzenhauzienė). Antans Gelgauds nolaisto pili tā atjaunoja, ka vietējie iedzīvotāji drīz vien to sāka saukt par Gelgaudu pili. Apkārt pilij tika izveidots trīspadsmit hektāru liels parks, atjaunoti dīķi, ierīkota zvērnīca.
Pēc Antana Gelgauda nāves pili pārvaldīja vēl vairākas Gelgaudu paaudzes. 1831. gada sacelšanās laikā pils tika izlaupīta, vēlāk to pārņēma cara vara. Beidzoties nemieriem, pils un blakus esošās saimniecības pagalmā izveidojusies Zamka muiža 1867. gadā atkal nonāca Gelgaudu dzimtas rokās. Īpašumu pārņēma mantinieks Stanislavs Puslovskis (Stanislovas Puslovskis). Taču viņs nesaimniekoja ilgi. 1934. gadā ugunsgrēka nopostītie pils gruveši tika nodoti Izglītības ministrijai. Zamka muižu izsolē iegādājās Čikāgā dzīvojošais priesteris, astronoms Antans Petraitis (Antanas Petraitis). Viņš, apskatījis pils dienvidrietumu torni, bija iecerējis tajā ierīkot observatoriju. Taču, tuvojoties nāvei, plāni mainījās. Ar testamentu viņš uzlika par pienākumu Skirsnemunes prāvestam nodibināt saleziāņu klosteri. 1937. gadā muižas gruveši pārvērtās par modernu klostera ansambli. Šeit mācījās un dzīvoja aptuveni 100 cilvēku. Tie saimniekoja līdz Otrajam pasaules karam. Šobrīd Panemunes pilī darbojas muzejs, uzņēmēji šeit ir izveidojuši viesnīcu un restorānu.