PANEMUNES PILS - Didikulietuva.lt

Kartupėnų piliakalnio su gyvenviete gyvenvietė

PANEMUNES PILS, SAUKTA ARĪ PAR GELDAUDU VAI VĪTĒNU

1597. gadā koka būves Panemunē iegādājās ungāru izcelsmes muižnieks Janušs Eperješs. Samaksājis 14 000 kapu grašu, viņš ķērās pie savu ambiciozo plānu īstenošanas – uzbūvēja reprezentatīvu pili. Tika pieaicināts Viļņas Lejas pili rekonstruējušais holandiešu arhitekts Petrs Nonharts. Kalnā pacēlās divstāvu ēkas: dzīvojamā un saimniecības. Blakus tika uzbūvēta aizsardzības siena un četrstāvu tornis ar stāvām kāpnēm. Augstmaņu istabas apsildīja renesanses stila podiņu krāsnis. Dzīvojamās telpās ierīkotas tualetes, tajos laikos sauktas par lātrīnām. Nepabeidzis būvniecību, īpašnieks nomira. Viņa dēls, kurš Panemuni pārvaldīja pēc tam, dzīvojamās telpas pārcēla uz siltāko – dienvidu pusi, līdz septiņiem stāviem paaugstināja tēva būvēto torni un piebūvēja vēl divus. Vienā no tiem, piecstāvīgajā, ierīkoja ģimenes kapelu. Vēlākie mantinieki tikko spēja savilkt galus kopā. Lai izdzīvotu, pili ieķīlāja kreditoriem. Varenās ēkas sāka brukt. Greznās podiņu krāsnis izdrupa, sienas sāka drupt, dīķi izžuva.

1759. gadā, samaksājot 19 000 taleru, nolaisto Panemunes pili iegādājās Lietuvas dižkunigaitijas karognesējs Antans Gelgauds (Antanas Gelgaudas). Kādu laiku pils palika neskarta. Remonta darbi nopietnāk sāka virzīties uz priekšu tad, kad jaunais saimnieks par sievu apņēma bagāto atraitni Barboru Judickaiti–Tīzenhauzieni (Barbora Judickaitė-Tyzenhauzienė). Antans Gelgauds nolaisto pili tā atjaunoja, ka vietējie iedzīvotāji drīz vien to sāka saukt par Gelgaudu pili. Apkārt pilij tika izveidots trīspadsmit hektāru liels parks, atjaunoti dīķi, ierīkota zvērnīca.

Pēc Antana Gelgauda nāves pili pārvaldīja vēl vairākas Gelgaudu paaudzes. 1831. gada sacelšanās laikā pils tika izlaupīta, vēlāk to pārņēma cara vara. Beidzoties nemieriem, pils un blakus esošās saimniecības pagalmā izveidojusies Zamka muiža 1867. gadā atkal nonāca Gelgaudu dzimtas rokās. Īpašumu pārņēma mantinieks Stanislavs Puslovskis (Stanislovas Puslovskis). Taču viņs nesaimniekoja ilgi. 1934. gadā ugunsgrēka nopostītie pils gruveši tika nodoti Izglītības ministrijai. Zamka muižu izsolē iegādājās Čikāgā dzīvojošais priesteris, astronoms Antans Petraitis (Antanas Petraitis). Viņš, apskatījis pils dienvidrietumu torni, bija iecerējis tajā ierīkot observatoriju. Taču, tuvojoties nāvei, plāni mainījās. Ar testamentu viņš uzlika par pienākumu Skirsnemunes prāvestam nodibināt saleziāņu klosteri. 1937. gadā muižas gruveši pārvērtās par modernu klostera ansambli. Šeit mācījās un dzīvoja aptuveni 100 cilvēku. Tie saimniekoja līdz Otrajam pasaules karam. Šobrīd Panemunes pilī darbojas muzejs, uzņēmēji šeit ir izveidojuši viesnīcu un restorānu.

- Panemunes pils, sauktas arī par Gelgaudu vai Vītenu, galvenā ēka
Panemunes pils uzbūvēta XVII gadsimtā, kad īpašumu iegādājās ungāru izcelsmes tirgotājs Janušs Eperješs. Pili projektējis holandiešu arhitekts Petrs Nonharts. Strādnieki pamatiem izraka divus metrus dziļu bedri. Metru biezās sienas mūrēja, ķieģeļus sasaistot renesanses laikam raksturīgā veidā. Lielo arhitektonisko formu ēku ieskauj četrstāvu aizsardzības torņi ar stāvām kāpnēm. Augšā ierīkotas šaušanas atveres, kas dekorētas ar krusta…
- Panemunes pils, sauktas arī par Gelgaudu vai Vītenu, parks
Panemunes pils parku sāka veidot XVII gs. Apkārt namam tika izrakti dīķi, izveidotas koku alejas. Parks kļuva vēl skaistāks, kad īpašumu iegādājās Antans Gelgauds. 13 hektāru lielajā parkā tika uzbērti atpūtas kalniņi, ierīkoti skatu laukumi, uzbūvētas lapenes, no kurām pavērās skats uz Nemunas ieleju. Nosprostojot upīti, izveidota piecu savstarpēji savienotu dīķu sistēma. Parkā stādīti galvenokārt…
- Panemunes pils, sauktas arī par Gelgaudu vai Vītenu, apbedīšanas kapela
Dažus simtus metru no pils ēkas esošā sarkanu ķieģeļu kapela uzbūvēta 1937. gadā. Par to liecina uz aizmugurējās sienas betonā iespiestais datums. To būvēja saleziāņu garīdznieki. Tikko kapela bija uzbūvēta, uz to no Skirsnemunes baznīcas tika pārvietotas klostera dibinātāja priestera un astronoma Antana Petrauča mirstīgās paliekas. Sarežģīta plānojuma kapelas pagrabos apbedīšanas nišas izvietotas četros stāvos.…
- Zamka muižas, Vītēnu saleziāņu klostera kompleksa klostera ēka (1, 2)
Saleziāņu klosteri sāka būvēt 1937. gadā. Šādu rīkojumu savā testamentā Skirsnemunes priesterim deva priesteris un astronoms Antans Petraitis. Muižas ēkas pārvērtās par modernu saleziāņu klostera ansambli ar mācībām, atpūtai, dzīvošanai un lūgšanām paredzētām telpām. Šeit mācījās un dzīvoja aptuveni 100 cilvēku. Priesteri un to audzēkņi rūpējās par klostera vidi, ierīkoja sporta laukumu, kopa parku. Saleziāņi…
- Zamka muižas, Vītēnu saleziāņu klostera ēku kompleksa kapelas ēka
Uz Panemuni saskaņā ar Čikāgas priestera Antana Petraiča gribu pārcēlušies mūki dāvanā saņēma arī netālu no pils uzbūvēto Marijas kristiešu palīdzības kapelu. Tajā katru dienu lūdzās aptuveni simt cilvēku. Otrā pasaules kara laikā kapelā tika ierīkota armijas ēdnīca, un katru dienu lūgšanu vietā skanēja karošu un dakšiņu klaudzēšana. Vēlāk kapelā tika rādīts kino, ierīkota sporta…
- Kartupēnu pilskalns ar apdzīvoto vietu, sauktu par Ķaukalņu, Sarguču
Kartupēnu pilskalns pacēlās XIII–XIV gadsimtā. 30 metrus augstajā pilskalnā stāvēja Bisēnes pils. Katru dienu pili sargāja 85 Lietuvas dižkunigaitijas norīkotie karavīri. Bisene bija pirmā pils Lietuvā, kurai uzbruka krustneši. Aukstā ziemā, šķērsojis Nemunu, Lietuvas zemē iebruka bijušais Prūsijas zemes maģistrs Konrāds ar armiju. Cīņa ilga no rīta līdz pusdienlaikam. Iekarojuši pili, krustneši to pārvērta pelnos.…
- Kartupēnu pilskalna apmetne
Kartupēnu pilskalna apmetni no pilskalna atdala izraktais grāvis. Apdzīvotās vietas garums ir 170 metri, platums – tikai 150 metri. Pakājē apmetušies iedzīvotāji XIII–XIV gadsimtā cieta no krustnešu uzbrukumiem. Tie izlaupīja pārtikas rezerves, vērtīgās lietas, visu pārvērta pelnos. Šobrīd šajā vietā atrodas koku ieskauta pļava.