TRAĶU PILSDRUPU KOMPLEKSS
Traķu pussalas pils bija viena no lielākajām aizsardzības pilīm Lietuvā. Tā aizņēma 4 hektārus platību un bija aprīkota ar 11 dažādiem aizsardzības torņiem.
Kunigaitis Ķēstutis pili Upurkalnā sāka būvēt XIV gadsimtā. Lai pils būtu aizsargāta pret uzbrucējiem, strādniekiem nācās izrakt milzīgu grāvi, uzbērt četrus metrus augstu uzbērumu, uzbūvēt koka sienu. 1383. gadā Traķos ieradušies krustneši izvēlējās visvājāk aizsargāto 85 metrus garo dienvidrietumu sienu. No stūros uzbūvētajiem torņiem atvairīt sienas vidusdaļu šturmējošos uzbrucējus bija gandrīz neiespējami. Pils sienas tika apšaudītas ar akmens lādiņiem, arbaletu bultām. Pēc pēdējā uzbrukuma pils aizstāvji nolēma atkāpties uz Viļņu, un atkāpjoties pili nodedzināja.
Pēc Ķēstuta nāves pils atjaunošanas darbus uzņēmās viņa dēls Vītauts. Pils kalpoja kā militārais cietoksnis. Tajā glabājās ieroči, lopbarība, pārtika. Viens no pils torņiem bija paredzēts atbraukušajam valdniekam. Kādu laiku tajā bija apmeties Žīgimants Ķēstutis. Viņš savā guļamistabā turēja pat lāci. Dižciltīgos augstmaņus nicinošais, ar nežēlīgu izturēšanos slavenais kunigaitis drīz vien izsauca uz sevi viņu nelabvēlību. Augstmaņi sarīkoja sazvērestību. Trīssimt siena vezumos paslēpās pa pieciem apbruņotiem vīriem un tā iekļuva pilī. Pietuvojušies Žīgimanta guļamistabai, viņi sāka skrāpēties pie durvīm. Padomājis, ka skrāpējas lācis, valdnieks durvis atvēra un krita no trieciena ar dakšām. Valdniekiem atstājot pili, tā tika pārvērsta par cietumu. Apkārtējās zemes sāka sadalīt. XVIII gadsimtā pilī tika ierīkots dominikāņu klosteris. Tagad šeit tiek rīkoti viduslaiku svētki, notiek bruņinieku cīņas.