SALDITUŠĶA LAUKU MUIŽA

Saldutišķa muiža minēta jau XVIII gs. beigās. 1832. gadā muižu nopirka Antans Jaloveckis (Antanas Jaloveckis), kurš uzskatāms par muižas dibinātāju. Atbilstoši viņa iecerei Saldutišķos tika uzbūvēta klasicisma stila muiža, kā arī saimniecības ēkas.
Visvairāk muiža attīstījās, kad to pārņēma Antana Jalovecka mazdēls – Boleslavs Jaloveckis (Boleslavas Jaloveckis). Pēterburgas Kara akadēmiju pabeigušais muižnieks ļoti interesējās par dzelzceļu. Muižas bibliotēkā noliecies pār rasējumiem, muižnieks uzprojektēja divus elitārus cara vilcienus. Viens bija ar desmit vagoniem, savukārt otrs – ar divpadsmit. 1888. gadā Boleslavs saņēma ziņu, ka viņa projektētais vilciens, ar kuru brauca cara ģimene, nobraucis no sliedēm. Par laimi, projektēšanas laikā daudz uzmanības tika veltīts drošībai. Tāpēc ievērojamie pasažieri tika cauri tikai ar skrambām. Par drošo projektu Boleslavam Jaloveckim tika atļauts iegādāties zemes gabalus ap Saldutišķi. Muižas īpašumi sāka strauji palielināties. Tika uzbūvēts stallis, kūts, klēts, ledus māja. Apkārt namam izveidots vienpadsmit hektāru liels parks, dārzs, puķu dobes.
Taču saimniecības attīstība neizārstēja tās īpašnieku no mīlestības pret vilcieniem. Caur Saldutišķiem tika ierīkots Lietuvā pirmais šaursliežu dzelzceļš maršrutā Panevēža-Švenčonēļi. Ierīkojot dzelzceļa staciju, muižnieks gādāja, lai no tās tiktu uzbērts taisns ceļš uz muižu. Muižnieks rūpējās arī par Lietuvas politiskajām lietām. Viņš pārstāvēja Austrumlietuvu Krievijas Domē. Ilgstoši bija Viļņā izdotā laikraksta “Litwa” līdzstrādnieks. Sākoties Pirmajam pasaules karam, muižnieks atbalstīja uz Krieviju devušos lietuviešus. 1917. gadā, sasniedzis 71 gada vecumu, Boleslavs Jaloveckis nomira.
Vēl viņam dzīvam esot, par muižas lietām sāka gādāt vienīgais dēls Mečislovs Jaloveckis (Mečislovas Jaloveckis). Mantinieks Saldutišķī nodibināja lauksaimniecības asociāciju. Tās darbībā iesaistījās apkārtējie lauksaimnieki. Pēc tēva nāves viņš devās uz Poliju, vēlāk apmetās Londonā.
Pirmā pasaules kara laikā bez saimnieka palikušo muižu bija ieņēmusi kara komandantūra. 1938. gadā muižā tika nodibināts saleziāņu klosteris. Sākoties Otrā pasaules kara nemieriem, klosteris tika slēgts. Muižā darbojās slimnīca, skola.
Tagad Saldutišķa muižas ēkas ir privatizētas. Šeit tiek rīkoti kultūras pasākumi, konferences.