• Tagadējā baroka stila ēkacelta 1842.–1846. gadā. Par būvniecību rūpējās prūšu barons Gustavs Koidels. Pēc pusgadsimta muižu vēl vairāk izdaiļoja muižas īpašnieks Medards Komars. Muižas ēkai bija izliekta taisnstūra forma. Fasādi rotāja kolonnas, metāla izstrādājumi. Ēkas iekšpuse mirdzēja greznībā: parketa grīdas, ģipša ciļņi uz griestiem, ar zīdu un ādu tapsētas sienas, pie kurām karājās mākslas darbi.…
  • Muižas virtuve celta XX gs. sākumā. Blakus kungu mājas labajam spārnam esošajai vienstāva ēkai bija piebūve – koridors, kas savienoja ar kungu mājas cokolstāvu. Pa to uz galveno ēku nogādāja ēdienus. Virtuves fasādi rotāja logi un durvis ar smailām arkām. Iekšpusē sienas un grīdas bija dekorētas ar keramikas flīzēm. Virtuvē arī bija atsevišķa telpa, ko…
  • Gan pārtikas, gan mājsaimniecības piederumu glabāšanas vieta bija muižas klēts, celta XX gs. Taisnstūra formas sarkano ķieģeļu ēkai bija trīs stāvi. Logi un durvis bija pusapaļi. Klētī tolaik turēja graudus, miltus, gaļu un sadzīves priekšmetus, saimniecības darba rīkus.
  • Muižas oficina celta tajā pašā laikā kā kungu māja. Vienstāva ēkai bija mansards un pagrabs zem ēkas vidusdaļas. Oficinā tika izmitināti muižas kalpi. Viņiem te tika piešķirtas dzīvojamās telpas.
  • Ūdenstorni muižas dienvidrietumu daļā vairāk nekā pirms pusotra gadsimta uzbūvēja toreizējais muižas īpašnieks barons Gustavs Koidels. Četrstūra formas ēka izceļas ar neparastu četrslīpju jumtu. Tornim ir četrstūra formas piebūve, kas celta 1938. gadā, tur stāvēja elektroģenerators. Tornī saglabāts tā laika tehnoloģiskais aprīkojums – divas metāla ūdens tvertnes, uzmontētas uz metāla sijām. Saglabājušies arī ūdens pacelšanas…
  • Muižas kūts celta XIX gs. I pusē. Vienstāva taisnstūra formas ēka 1927. gadā tika rekonstruēta. Kūtī tika turēti dažādi mājlopi. Ļoti atbildīgi tika kopti vaislai turētie Anglijas un Jitlandes šķirnes liellopi. Tika turēts daudz slaucamu govju. Muižai bija siernīca, un tā ilgu laiku bija slavena ar saviem sieriem. Sieri no vietējo govju piena bija zināmi…
  • Velvētie pagrabi muižas piekalnē ierīkoti XIX gs. Lai pagrabā tiktu uzturēta piemērota temperatūra, tos no augšas apbēra ar zemi. Vienā pagrabā glabāja dārzeņus. Saimnieces, gatavojot pusdienas, te nāca paņemt kartupeļus, burkānus, kāpostus. Otrs pagrabs bija paredzēts augļiem. No tā uz kungu galdu pārceļoja āboli vai bumbieri.
  • Oranžērija muižā tika uzcelta XIX gs. Te tika audzēti garšaugi, gurķi, zirņi. Oranžērijās sagatavotajās dobēs bija atstāta vieta arī eksotisko augu sugām. Bija mēģinājumi izaudzēt tolaik uz lietuviešu galdiem reti sastopamos tomātus, artišokus, Briseles kāpostus, kolrābjus. Saimnieku garšas kārpiņu lutināšanai oranžērijā tika audzēti arī šampinjoni. Kad 1927.–1930. gadā muižā darbojās bāreņu patversme, oranžērija tika rekonstruēta.…
  • Kalpu māja celta XIX gs. sākumā. Tajā izmitināja muižas algotos darbiniekus. Vēlāk taisnstūra formas sarkano ķieģeļu ēka tika rekonstruēta, tai uzcēla piebūvi. Pašā ēkas vidū bija skurstenis. Kad muižu pārvaldīja Komari, algādžiem telpu apsildīšanai sarūpēt kurināmo nebija viegli. Muižas īpašnieks ļāva kurināt tikai celmus un pūstošus kārklus, vest tos mājās drīkstēja tikai vakaros vai naktīs.…
  • Muižas parks, kas stiepjas gar Nemunas upes krastu, aizņem 5 hektārus lielu platību. Parka galvenā ass ir četrās rindās sastādītu sudraba kļavu aleja. Vidū atrodas par zvaigzni dēvēts parka laukums. Uz to ved astoņas uz dažādām pasaules daļām līkumojošas takas. Šajā laukumā muižas īpašnieki pēc medībām labprāt rīkoja dzīres. Kungs, kas bija slavens ar savu…
  • Vecos Ģelgaudišķes muižas kapus sauc arī par baronu kapiem. XVIII gs. beigās kapos tika glabāti tikai Koidelu ģimenes locekļi. Pēdējā 1920. gadā te apglabāta Fransa Koidela sieva Marlena. Tā kā baronesei nebija tuvinieku, viņas kaps palika bez pieminekļa. Savukārt viņas iepriekš mirušā vīra kapakmens ir viens no iespaidīgākajiem, tas ir no balta marmora. Ap kapa…