Netālu no Siesartes upītes trīsstūra veidā izveidotajā parkā XIX gs. vidū auga tikai vietējie meža koki. Kad Potockis nopirka muižu, viņš nolēma parkā ieviest dažādību. Dārzniekus atveda no Varšavas un Parīzes. Lai kociņi ieaugtu, darbinieki, izrakuši bedri, gaidīja, kamēr grāfs iemetīs kapeiku. Tikai tad drīkstēja ielikt stādu. Parkā tika izveidotas alejas, izrakti divi jauni dīķi, parādījās puķudobes, lapenes, tiltiņi, strūklakas. Parka dienvidu pusē pie augļu dārza pacēlās oranžērija un fazānu aploks. Visiespaidīgākā bija 200 metrus garā parka aleja, kas bija apstādīta ar balzama papelēm. Tagad parkā ir vairāk nekā 3000 koku.