
Dominikāņu klosteris Traķu pussalas teritorijā tika ierīkots 1779. gadā. Mūki sāka būvēt milzīgu trīs jomu baznīcu. To projektēja Augustīns Kosakovskis un Martīns Knakfuss. Lai baznīca ietilptu paredzētajā zemes gabalā, mūki nojauca pils vārtu torni. No tā iegūtie būvmateriāli izmantoti baznīcas pamatu būvniecībai. No ķieģeļiem mūrēto baznīcas sienu biezums sasniedza pat trīs metrus. Taču savas ieceres apmērus mūki nebija novērtējuši finansiāli. Pietrūkstot naudai, viens baznīcas joms tika pārbūvēts par divstāvu klosteri. Otrs joms pārveidots par klostera kapelu, daļa telpu paredzēta mūku cellēm un virtuvei. Centrālā baznīcas joma vietā palika 8 metrus plats pagalms. Nepabeigtais baznīcas tornis pārtapa par zvanu torni. Pils pagalmā tika uzbūvēta noliktava, ledus māja, koka oficīna. 1864. gadā pēc cariskās varas rīkojuma klosteris tika slēgts. Vienā tā korpusā tika izvietots muižnieku bāreņu nams, citā – Traķu policija. No 1999. gada klosterī darbojas Traķu muzeja administrācija.