Saleziāņu klosteri sāka būvēt 1937. gadā. Šādu rīkojumu savā testamentā Skirsnemunes priesterim deva priesteris un astronoms Antans Petraitis. Muižas ēkas pārvērtās par modernu saleziāņu klostera ansambli ar mācībām, atpūtai, dzīvošanai un lūgšanām paredzētām telpām. Šeit mācījās un dzīvoja aptuveni 100 cilvēku. Priesteri un to audzēkņi rūpējās par klostera vidi, ierīkoja sporta laukumu, kopa parku. Saleziāņi plānoja būvēt arī aspirantu kolēģiju. Taču paspēja ieliet tikai pamatus. Sākās nemieri, klosteris tika slēgts, bet mūkiem nācās slēpties.