Biržuvēnu muižas parks

Biržuvēnu muižas pili ieskāva lapu un skuju koki, daudzkrāsainas puķudobes un dīķi, kas atspoguļoja debesis. Pastaigāties pa parka takām mīlēja gan paši saimnieki, gan viņu viesi. Jau XX gadsimtā muižas mantinieks Antans Gorskis sadomāja atjaunot parku. Viņa noalgotais profesionālais arhitekts pie vecajiem dīķiem izplānoja jaunus celiņus un zaļumu masīvus. Parkā netrūka arī noslēpumainu vietu. Katru rītu muižas kalpones, paņēmušas spaiņus, steidzās pie burvju avota. Dzerot tā ūdeni un mazgājot tajā seju, varēja atjaunot sev veselību un atgriezt jaunību. Citi lūdza aizbildnību vecai divstumbru priedei, kas spēja izpildīt vēlēšanos. Ne viens vien pat aizbāza monētu aiz koka mizas, lai tikai vēlēšanās ātrāk piepildītos. Bet no lielā akmens ar laumas pēdas nospiedumu vairījās vīrieši. Vecie ļaudis stāsta, ka uz rīta pusi te sapulcējušās laumas iepatikušos vīrieti mēdza aizvilināt uz pirti un tur nomīlējušas līdz nāvei.