• Saldutišķa muižas galvenā ēka uzbūvēta 1830. gadā, Antana Jalovecka laikā. Galvenajai ēkai izvēlētas greznas formas. Ēkā varēja iekļūt izejot cauri renesanses stila frontonam. Galvenā ēka iekārtota kā muižnieku rezidence – ar dzīvojamām istabām, viesistabu, ēdamistabu un bibliotēku. Telpas rotātas ar augu un ģeometriskiem ornamentiem. Vēlāk galvenā ēka vairākkārt mainīja savu pielietojumu. Pēc Pirmā pasaules kara…
  • Rija Saldutišķa lauku muižā tika uzbūvēta, kad 1843. gadā bija pabeigti galvenā nama būvdarbi. Būvniecībai strādnieki izmantoja milzīgus akmeņus. Rijas fasāde un logi rotāti ar sarkanu ķieģeļu apdari. Rijā tika uzglabāti graudi, milti, sadzīves priekšmeti, lauksaimniecības inventārs. Muižniekam Saldutišķi atstājot novārtā, rija palika tukša. Lai izmantotie materiāli neietu zudībā, no rijas akmeņiem tika uzmūrēti pamati…
  • Ledus māja, kas muižas saimniecēm aizvietoja ledusskapi, Saldutišķos uzbūvēta XIX beigās. Vienstāvīgā būve tika iebūvēta dziļāk zemē. Ledus mājā muižas strādnieki ziemā sakrāva ledus kluču kalnus. Kūstot ledum, zema temperatūra ledus mājas telpās saglabājās cauru gadu. Saldutišķī ledus pagrabs ar akmens mūri tika savienots ar muižas galveno ēku.
  • 1898. gadā Boleslavs Jaloveckis izdomāja atjaunot saimniecības ēkas. Vienlaicīgi lauku muižā pacēlās kūts un staļļi. Muižā tika turēts Angelnas liellopu ganāmpulks, staļļos sprauslāja darba zirgi. Abas ēkas tika mūrētas no milzīgiem akmeņiem. Tos ripināja un mūrēja saimnieka nolīgtie strādnieki. Pats muižnieks daudz laika veltīja Panevēži ar Švenčonēļiem savienojošā dzelzceļa būvdarbiem.
  • Saldutišķa parks nodibināts XIX gadsimta beigās. Tajā iestādīti 22 sugu koki un krūmi. Šeit auga japāņu lapegle, spožā klintene, tatāru kļava. Vairāki meža kvartāli tika apstādīti ar lapeglēm. Pastaigām ierīkota 150 metru gara liepu aleja. Apkārt muižas namam sastādītas rozes. Pie nama piestiprinātie spoguļi to skaitu vizuāli dubultoja. Ar savu smaržu un krāsu rozes tā…
  • Saldutišķa pilskalns bieži tiek saukts arī par Drīžu. Šo nosaukumu deva vietējie iedzīvotāji, jo netālu atrodas Drīžu ciemats. Iegareno pilskalnu ieskauj purvaina grava. Uz augšu stāvās pilskalna nogāzes dažviet stiepjas 8–14 metrus. Augšā esošajā laukumā agrāk bija uzbērums. Arot tas izjaukts. Nogāzēs var redzēt aptuveni 30 metru platu terasi. Pilskalna pakājē pirmajā gadu tūkstotī dzīvoja…
  • Stanēnu ciemata malā ar akmeņiem ieskautos kapukalnos mūžīgā mierā dus V–VIII gadsimtā šajā apkārtnē dzīvojušie cilvēki. Stasjūnu kapukalnu uzbērumi apjozti ar akmens žodziņiem. Pavisam kopā šeit atrodami 17 kapukalni. Uzbērumu augstums sasniedz gandrīz metru. Veicot izrakumus, tajos atrasti trīs dzelzs cirvji ar šauru asmeni, kā arī šķēpa gals.
  • Drīžu ciemata senkapos esošais stabs ar jumtiņu izgatavots 1988. gadā. Pēc 1871. gada parauga stabu ar jumtiņu atjaunoja mākslinieku grupa: Giedrius Stulpinas, Audrius Krulis, Rytas Margeris, Irtas Zmuida, Darius Žukas. Starp kokiem esošā staba augšējā daļā ir ar zobiņu un arku ornamentu rotāts četrslīpju jumtiņš. Tas sedz krustā sistā skulptūru. Virs staba uzstādīts vienkāršs krusts.…
  • Geņakalņa kapulaukā vēl XVI gadsimtā kopā ar mirušajiem tika glabāti viduslaiku ieroči, sadzīves priekšmeti un rotaslietas. Atsevišķā 2 metrus augstā laukumā seši viduslaiku kapi atklāti tikai 1998. gadā, kad šajā vietā strādāja melioratori. Sākot ar buldozeriem stumt zemi, atklājās cilvēku kauli un citi viduslaiku atradumi. Kapus pētīt sākušie speciālisti tajos atrada dzelzs cirvīšus, nažus, šķēpu…
  • Subišķa apkārtnes vairākus simtus metru garajā pilskalnā atklāti 75 kapi. Tajos cilvēki apglabāti IX–XII gadsimtā. Vairāk nekā metru augstos uzbērumus ieskauj bedres un grāvji. XX gs. četrdesmitajos gados veicot izpēti kapukalnos, atklāti ne tikai cilvēku apbedījumi. Norokot virsējo slāni, Subišķa kapukalnā atklātas pat zirga atliekas, blakus tām – dzelzs pieši, cirvji.
  • Aptuveni 20 metru augstā un gandrīz puskilometru garā kore, kas ieguvusi Šventakalņa nosaukumu, redzams jau no tālienes. Par Šventakalni saukta tikai augstākā kalna daļa. Zemākā dēvēta par Ataugu, citi to sauc par Pušalotu jeb Pušeles (no liet. val. priede) kalnu. Ar priedēm un krūmiem apaugušas visas kalna nogāzes. Tikai uzkāpjot augšā, skatam atsedzas klajums. Senāk…