• Pluņģes muižu sāka būvēt 1873. gadā, kad īpašumu iegādājās Mīkols Oginskis. Muižas ēku neorenesanses stilā projektēja vācietis Karls Lorencs. Jau būvniecības sākumā saskaņā ar M. Oginska vēlēšanos pamatos tika iemūrēta pudele ar ziņu nākošajām paaudzēm. Tajā ierakstīti būvniecības vadītāju uzvārdi, Oginsku dzimtas koks un stingrs Oginska rīkojums atrastos dokumentus atstāt tur, kur tie bijuši. 1879.…
  • Abās muižas pusēs esošās oficīnas būvētas vienlaikus ar muižas ēku. Kreisajā pusē esošo rietumu oficīnu Oginski, kuriem nebija savu bērnu, nodeva bāreņu patversmes auklēm un mūķenēm. Viņām šeit bija dzīvokļi. Blakus ierīkota arī Oginsku kapela, kurā notika lūgšanas. Pēc M. Oginska nāves, pildot viņa gribu, sieva oficīnā nodibināja slepenu skolu. Šeit mācītajām meitenēm bija jākļūst…
  • Austrumu oficīna bija paredzēta muižas kalpiem. Šeit bija muižas administrācija, kur tika kārtotas saimniecības lietas. Sava istaba bija muižas grāmatvedim. Atsevišķas telpas bija virtuvei. Muižā strādājošajiem kalpiem šeit pat austrumu oficīnā bija ierādītas istabas.
  • Sarkano ķieģeļu neogotiskā stila stallis uzbūvēts pretī centrālajai muižas ēkai. Ēkā ierīkota kariešu novietne, kur tika novietotas grāfa ikdienas un svētku karietes. Zirgu treniņiem ierīkota manēža. Stallī tika audzēti dažādu šķirņu zirgi, bet galvenokārt – žemaituki. Par tiem rūpējās trīs strādnieki. Tagad bijušajā stallī 800 cilvēkiem paredzētajā zālē tiek organizēti klasiskās mūzikas koncerti.
  • Masīvais žogs ieskāva gandrīz 60 hektāru parka teritoriju. Galvenie vārti ierīkoti parka dienvidrietumu malā. Vārtu nišas rotāja XVI gs. bruņinieku skulptūras. Augšā – žemaišu simbols – lācis, kas tur vairogus ar Oginsku ģerboņiem. Dienā parka vārti bija atvērti. Pulksten 22.00 tos aizvēra. Tos, kas vēlējās iziet laukā, izlaida sargs. Sargs, kurš glabāja atslēgas, dzīvoja blakus…
  • Masīvais žogs ieskāva gandrīz 60 hektāru parka teritoriju. Galvenie vārti ierīkoti parka dienvidrietumu malā. Vārtu nišas rotāja XVI gs. bruņinieku skulptūras. Augšā – žemaišu simbols – lācis, kas tur vairogus ar Oginsku ģerboņiem. Dienā parka vārti bija atvērti. Pulksten 22.00 tos aizvēra. Tos, kas vēlējās iziet laukā, izlaida sargs. Sargs, kurš glabāja atslēgas, dzīvoja blakus…
  • Baltie galdauti, palagi un rotājumi nonāca muižas teritorijas malā esošajā veļas mazgātavā. Lai mazgātājām ūdeni nevajadzētu tālu nest, veļas mazgātava ierīkota blakus dīķim. Sarkano ķieģeļu veļas mazgātava saglabājusies līdz mūsdienām. XX gs. otrajā pusē šī ēka pārtapa par dzīvojamo māju.
  • Pluņģes lauku muižas pulksteņa māja – oranžērija ir senākā muižas būve. Uz mūra pamatiem akmenī iegravēts būvniecības datums – 1846. gads. Šo pili būvēja tā laika muižas īpašnieks, Krievijas impērijas grāfs Nikolajs Zubovs. Uzaicinātais itāļu arhitekts pili projektēja kā miniatūru Florencē esošā Palazzo Vecchio nama kopiju. Sarkano ķieģeļu pils tornis ir 12 metrus augsts. Tajā…
  • Parka rietumu daļā saglabājusies mājiņa, ko sauca par “bažantēriju”. Nosaukums cēlies no poļu valodā par “bažaniem” sauktajiem fazāniem. Šajā divstāvīgajā mājā dzīvoja muižas parkā audzēto fazānu uzraugs. Divas reizes dienā viņam nācās pūst taurē. Tikai uz šī instrumenta skaņām atsaucās fazāni, kad bija jāpulcējas uz barošanu. Fazānu uzraugs rūpējās arī par citiem parka dzīvniekiem: zaķiem,…
  • Advokāta nams uzbūvēts 1910. gadā. Tas pacēlās Brīvības (Laisvės) alejas galā. Nosaukums šim namam dots atbilstoši tā iemītniekam. Šeit bija apmeties kunigaites Marijas Oginskienes advokāts Skladovskis. Advokātam tajos laikos bija jārūpējas par juridiskiem dokumentiem, jākārtot muižas biznesa lietas.
  • Oginska laikos dabīgā meža vietā ierīkotā parka teritorija sasniedza gandrīz 60 hektāru. Galvenā aleja sākās no galvenajiem parka vārtiem. Līkumojot starp dažādiem kokiem un krūmiem, tā veda uz muižas galveno ēku. Oginskiem patika apsēsties netālu no mājas Babruņģa upes pusē ierīkotajā terasē. Iespējams, zināmākais parka koks ir Pērkona ozols. Blakus tam pagānu laikos tika dedzināta…
  • Par pili sauktais Pluņģes pilskalns slejas ielejā Babruņģas upes līkumā, uz atsevišķa kalna. Pilskalns atrodas ne vairāk kā puskilometra attālumā no pilsētas centra. Uzkāpjot pa stāvu piecus metrus augstu nogāzi, skatam paveras plašs četrstūra formas laukums.
  • Pluņģes vecajos kapos kapelu par grāfa Zubova līdzekļiem uzbūvēja 1858. gadā. To būvējušie vietējie meistari – mūrnieks, skārdnieks un galdnieks – pat tika nosūtīti uz Prūsiju pilnveidoties. Atgriezušies viņi uzbūvēja mazu baznīciņu: ar torni, trīs altāriem, kanceli, kora balkonu, prezbitēriju. Baznīcas zvans 1863. gadā izliets par Mīkola Uzneviča līdzekļiem. Pirmā pasaules kara laikā, sargājot no…