• Pašreizējā muižas ēka būvēta 1897. gadā. Muižas projektu izgatavoja vācu arhitekts Francs Švehtens. Ar viņu Fēlikss Tiškevičs iepazinās kāzu ceļojumā. Divstāvīgajā mūra ēkā savijas renesanses, baroka un klasicisma stils. Izliekto ēkas ziemeļu fasādi rotā Francijā pasūtītās vāzes. Šajā pusē esošās galvenās muižas ēkas durvis tika atvērtas tikai īpašiem viesiem. Grāfi ikdienā izmantoja dienvidu puses durvis. Šeit siltajā gada laikā pastāvīgi bija jūtama rožu smarža, kas plūda no muižas rozārija. Interjera dekoram izvēlēts rokoko stils. Muižu rotāja vērtīgi mākslas darbi, gleznas. Lai netrūktu gaismas, visi logi vērsti uz austrumiem, dienvidiem un rietumiem. Istabās ierīkota centrālā apkure un krāšņu sistēma. 1907. gadā muiža rekonstruēta. Pievienota astoņstūrveida kapela. Pēc Otrā pasaules kara muiža nacionalizēta. No 1963. gada muižā darbojas Palangas dzintara muzejs.
  • Birutes kalnā, kur senos laikos bija pagānu svētvieta, kapela uzbūvēta 1869. gadā. Agrāk šajā vietā atradās Sv. Jurģa koka kapela. Vienreiz to nopostīja uguns, citu reizi – no jūras nākusī vētra. Jaunās kapelas būvniecību organizēja Palangas priesteris K. Steponavičs (K. Steponavičius). Projektu sagatavoja arhitekts K. Majers. Lai vēl vairāk izceltu kapelu, laukuma augšā tika norakts to ieskaujošais uzbērums. Izveidots liels laukums. Kapelu rotā vitrāžas.
  • Parka malā pie galvenajiem vārtiem vārtu sarga mājiņa uzbūvēta 1902. gadā. Vienstāvīgajai mūra mājiņai izvēlēta franču renesanses stilistika. Sarga namiņā ir vairākas istabas. Pēc muižas nacionalizēšanas šeit tika izmitināti Botāniskā parka darbinieki. Šobrīd šeit darbojas dzintara izstrādājumu salons.
  • Lurdas grotas ideju Tiškeviča sieva Antanina Tiškevičiene noskatīja kāzu ceļojumā pa Eiropu. Palangā pēc reliģiozās kundzes iniciatīvas grotu aptuveni 1899.–1901. gadā ierīkoja franču meistars Bonoms. Akmeņi Lurdas būvniecībai vesti no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Vissv. Jaunavas Marijas skulptūru Tiškeviči iegādājās Francijas Lurdā. Pirms iegādes tā tika iesvētīta. Tagad nišā stāv Lurdā esošās Dievmātes skulptūras kopija.
  • Angļu stila parku Palangā 1895. gadā izveidoja franču arhitekts Eduards Fransuā Andrē ar dēlu Renē Andrē. Viņiem palīdzēja parku apzaļumotājs no Beļģijas Žils Buisēns. Parkā abās ēkas pusēs izveidoti svinīgi parteri. Priekšpusē – elipses formas laukums ar strūklaku un skulptūru "Kristus, kurš svētī". Otrā muižas pusē atrodas rozārijs. Veidojot parku, diezgan daudz zemes ņemts no tuvumā bijušā purva, bet tā vietā ierīkots parka dīķis un sala ar baltiem tiltiņiem. Parka teritorijā iekļauts gan simtgadīgais Birutes priežu sils, gan pagāniskā Birutes kalna svētvieta. Kopumā parkā ir aptuveni 150 koku sugu. Stādi vesti no Berlīnes un Kēnigsbergas botāniskajiem dārziem.