• Jurbarkas muižas dienvidu oficinas celtniecība sākās aptuveni 1847. gadā. Divstāvu oficina bija paredzēta muižas kalpotājiem. Iekšējais interjers nebija grezns. Telpas bija sadalītas dzīvokļos. Vēlāk dienvidu oficinā bija muižas kanceleja. Kopš 2008. gada šeit darbojas Jurbarkas tūrisma informācijas centrs.
  • XIX gs. I pusē būvētās ziemeļu oficinas ārpuse ir identiska kā dienvidu oficinai. Bet iekšpuse bija atšķirīga. Iekšpusē līdz šim laikam ir saglabājušās krāšņas koka dekorācijas, oriģinālie griesti ar kokgriezumiem. Ziemeļu oficina bija paredzēta kņazu ģimenei, te apmetās arī godājami viesi.
  • Greznā pareizticīgo baznīca Jurbarkas muižā parādījās Platona Zubova valdīšanas laikā šeit bijušās no ķieģeļiem mūrētās degvīna noliktavas vietā. 1865. gadā iesvētītā baznīca bija atvērta visiem ticīgajiem. Bija gods precēties vai rīkot kristības šajā baznīcā. Vasiļčikovi, kas bija uzcēluši baznīcu, arī uzturēja cienīgtēvu. Garīdznieks parasti dzīvoja netālu no baznīcas. Pareizticīgie Vasiļčikovi atbalstīja arī 1905. gadā dibināto…
  • Aiz muižas teritorijas esošā kalpu māja būvēta XIX gs. vidū. Tajā izmitināja muižas algotos darbiniekus. Katrs no viņiem saņēma ne tikai dzīvojamās telpas, bet vēl arī zemes gabalu, savām vajadzībām varēja turēt lopus.
  • Jurbarkas muižas saimniecības ēka celta XX gs. sākumā. Tajā tika turēti muižā audzējamie mājlopi, tiem paredzētā barība, saimniecībā izmantojamie darba rīki. Ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies.
  • XIX gs. beigās blakus muižas iebrauktuvei uzbūvēja garu koka ēku, kas kalpoja par virsnieku māju. Dragūnu pulks Jurbarkā tika izvietots, lai aizsargātu pa Nemunas upi ejošo robežu ar Prūsiju. Ik pēc 2 kilometriem uz robežas dežurēja dragūns. Dragūnu namā, kam bija raksturīgā krievu koka arhitektūra, notika pulka vadības sanāksmes, atpūtās pulka komandieri. Ēku sargāja goda…
  • Kņazi Vasiļčikovi, apmetušies Jurbarkā, visu muižas teritoriju iežogoja ar sarkano ķieģeļu žogu. Muižas ēkas teritorijā varēja iekļūt pa diviem lieliem, platiem dzelzs vārtiem. Kad muižā dzīvoja Vasiļčikovi, iežogotajā platībā ieiet bija stingri aizliegts. Tagad no žogiem ir saglabājušies tikai sarkano ķieģeļu stabi, kuri kādreiz turēja ažūras metālkalumu vērtnes, gājēju vārtiņi un daļa mūra žoga.
  • Muižas parks pēc kņazu Vasiļčikovu iniciatīvas tika paplašināts XIX gs. Tiklīdz ieradās, kņazi parkā rīkoja zaļumballi, rudeņos rīkoja ražas svētkus. Koku paēnā spēlēja pūtēju orķestris, tika pasniegta gaļa un pīrāgi. Nogurušie varēja apsēsties uz soliem, kas bija novietoti zem milzīgām koka sēnēm. Citā laikā nepiederošas personas parkā nebija vēlamas. Augstais mūra žogs aizsargāja ne tikai…