• Itāļu villu atgādinošo muižas namu ar neoromantisma iezīmēm 1853. gadā būvēja polis Tadeušs Pac-Pomarnackis. Granīta kolonnas būvniecībai tika pasūtītas Somijā. Tās ar kuģiem tika atgādātas uz Klaipēdu, bet no turienes ar vēršu iejūgiem atvestas uz Alantu. Fasādei rotājumi netika žēloti: daudzas arkas, greznas karnīzes. Pils kreisajā pusē piebūvēts četrstāvu novērošanas tornis; kad kungs ieradās muižā,…
  • Muižas centrālajā daļā uz austrumiem no pils esošā ēka kalpoja kā virtuve. Taisnstūra formas ēka durvju tuvumā bija dekorēta ar kolonnām. Logi bija dekorēti ar neogotiskām karnīzēm. Virtuves ēkas vidū bija koridors, no tā varēja nokļūt divās vienādās telpās. Virējām nopietnākais darba laiks sākās pavasarī un turpinājās līdz vēlam rudenim, kad muižā apmetās saimnieki.
  • Uz austrumiem no Alantas muižas vārtiem esošā labības klēts celta XX gs. Vienstāva ēka ir būvēta no baļķiem. Klētī bija četras dažādas telpas. Tur tika glabāti dažādi mājsaimniecības piederumi. 2001. gadā klēti nopostīja ugunsgrēks. Tagad daļa ēkas ir saremontēta.
  • Stallis būvēts 1840. gadā. Vienstāva ēka sastāvēja no divām daļām. Ziemeļu galā bija telpas, kurās turēja zirgus. Mazākajā – dienvidu – daļā bija dzīvojamās telpas. Tajās tika iemitināti zirgkopji. Laikabiedri joprojām atceras melnos zirgus ar spīdīgām seglu jostām. Ar tiem pavasaros muižā ieradās saimnieks, poļu muižnieks Tadeušs Pac-Pomarnackis. Padomju laikā stallī bija veterinārā klīnika un…
  • Vienstāva ziemeļu kalpu māja 1853. gadā būvēta no akmens mūra. Ēku rotā sarkano ķieģeļu logu apmales un vairāku rindu karnīzes. Garenvirziena siena sadala ēku divās vienādās daļās, tai katrā pusē ierīkoti 4 dzīvokļi algotajiem darbiniekiem. Katram dzīvoklim bija atsevišķas durvis. Mājas vienā pusē dzīvokļi bija plašāki – katrai ģimenei bija divas istabas un virtuve. Dzīvokļiem…
  • Dienvidu pusē esošā kalpu māja tāpat bija paredzēta algotajiem darbiniekiem. Vienstāva ēkas fasādi rotāja četru kolonnu portiks. Ēkā bija četri vienādi dzīvokļi. Daļu no telpām aizņēma veļas mazgātava. Tolaik to sauca „procka”. Veļas mazgātājām ūdens nebija tālu jānes, tieši mājas priekšā bija spēcīgs avots.
  • XIX gs. beigās – XX gs. sākumā būvētā vienstāva ledus pagraba ēka muižas saimniecēm aizstāja ledusskapi. Ēka ir iedziļināta apmēram vienu metru. Līdz šim laikam ēkas apakšējā daļā ir saglabājušās 3 mūra starpsienas. Ledus pagrabā bija četras dažādas telpas. Ziemā ledus pagrabā tika sakrauti lieli ledus gabali. Vasarā šo ledu izmantoja, lai atdzesētu pārtikas produktus.…
  • Kūpinātavas būvniecība Alantas muižā notika XIX gs. beigās – XX gs. sākumā. Vienstāva kvadrātveida ēkā bija viena telpa. Vēdināšanai sienu augšējā daļā bija izcirstas nelielas taisnstūra formas atveres, izkārtotas šaha lauciņu veidā. Fasādes centrā durvis izceļ arkas formas pārsedze. Padomju laikā kūpinātavas izskats ir mainījies. Tika izcirstas ailas logiem, nomainīts jumta segums.
  • Alantas muižas noliktava celta poļu muižnieka Tadeuša Pac-Pomarnacka valdīšanas laikā. Vienstāva ēkas centrālajā daļā bija divas atsevišķas priekštelpas ar atsevišķām ieejām. Caur tām varēja nokļūt ēkas sānu daļās esošajās telpās. Tajās tad arī tika glabātas dažādas lietas. Dienas gaisma telpās iekļuva tikai pa dažiem logiem. Tagad to vietas izceļ sarkano ķieģeļu mūris. Padomju laikā vecās…
  • Alantas muižas rija celta XIX gs. II pusē. Pašā tās vidū bija divviru vārti. Caur tiem rijā ieveda nokulto labību. Pavisam rijai bija veselas trīs dažādas iebrauktuves. 1999. gadā riju nopostīja ugunsgrēks. Pēc uguns plosīšanās pāri palika tikai akmens mūra sienas. Virs tām no silikāta un keramikas ķieģeļiem tika uzmūrētas jaunas sienas, izveidotas iebrauktuvju atveres,…
  • Alantas muižas kūts atradās muižas saimniecības pagalmā. Kūtī turēja slaucamās govis, vēršus, cūkas. Vienstāva ēkas autentiskais plānojums nav saglabājies. Padomju laikā ēka tika rekonstruēta: logu un durvju ailas tika paplašinātas, piebūvēta silikātķieģeļu piebūve. 1999. gadā to, tāpat kā klēti, iznīcināja ugunsgrēks. Pēc ugunsgrēka palika pāri tikai akmens un ķieģeļu mūra sienas.
  • No vārtiem un žoga, kas apjoza visu muižu un sargāja no nepiederošām personām, nekas daudz nav saglabājies. Starp labības klēts paliekām un zirgu staļļiem atrodas divi aptuveni metru augsti vārtu stabi, kas dekorēti ar sarkanajiem ķieģeļiem. Blakus redzami daži žoga fragmenti – četri kvadrāta formas stabi, kas nesasniedz metra augstumu. Poļu muižnieka valdīšanas laikā muižas…
  • Muižnieks Tadeušs Pac-Pomarnackis muižas parkam izdomu nežēloja. Parkā izveidoja koku alejas, tika izrakti trīs neregulāras formas dīķi. Koki tika sastādīti tādā veidā, lai izaugot to stumbri saaugtu vienā un veidotu tādu kā lielu pušķi. Bez vietējiem kokiem te netrūka arī eksotisku augu. Parka malā uzbūvētas ažūras lapenes, vairākus metrus augsts balts obelisks, kas pakāpeniski sašaurinās,…