UŽUTRAĶA LAUKU MUIŽA

Galves ezera krastā esošais Užutraķis ilgstoši piederēja dažādiem tatāru un lietuviešu valdniekiem, līdz 1897. gadā nonāca Jozapa Tiškeviča (Juozapas Tiškevičius) īpašumā. Viņa no Varšavas uzaicinātais arhitekts Juzefs Huss uzprojektēja baltu mūra namu. Galveno ieeju rotāja ģimenes ģerboņi. Uz juma plīvoja dzimtas karogs. Tiškeviči muižā nokļuva pa Galves un Skaista ezera sašaurinājumu. Viņus ar prāmi pārcēla uzticamais un punktuālais prāmnieks Pjotrs Sobolevskis (Piotras Sobolevskis). Vienīgais sauszemes ceļš, kas veda uz muižu, tika saukts par “kartupeļu ceļu”, un to izmantoja tikai muižas strādnieki.

Gaidot grāfus, halles puķu podos tika ievietoti griezto ziedu pušķi, istabas iesmaržinātas ar smaržām, kas atvestas no ārvalstīm. Grāfiem ierodoties muižā, tika rīkotas pieņemšanas un dzīres. Ar vēžu zupu un vīnogu lapās sautētu liellopu gaļu vēderus piepildījušie viesi tika aicināti uz svinību zāli. Dejas katru reizi sākās ar polonēzi. Lai kājas neslīdētu, kalpi parketu apbārstīja ar krītu. Kustoties deju ritmā, Jadviga Tiškevičiene (Jadvyga Tiškevičienė) apbūra ar saviem tērpiem. Modes jaunumiem viņa regulāri sekoja, lasot modes žurnālus. Pati šuva baznīcas apģērbu. Viņa bija ļoti reliģioza sieviete. Svēto attēli karājās pie katra bērna gultas. Jaunajiem grāfiem bija savs garīgais vadītājs.

1915. gadā sākoties karam, Tiškevičs ar sievu un bērniem devās uz Sanktpēterburgu. Dodoties prom, viņš parūpējās, lai vērtīgās lietas tiktu paslēptas. Vērtīgākie dārgakmeņi, zelta izstrādājumi un dimanti tika iešūti bērnu apģērbā, paslēpti viņu lellēs. Karam beidzoties, Užutraķī atgriezās tikai grāfiene. Viņas vīrs Jozaps Tiškevičs 1917. gadā Pēterburgā nomira. Viena no greznoties kārākajām Lietuvas kundzēm visu atlikušo dzīvi staigāja tikai melnā apģērbā. Uz Užutraķi melnā zārkā viņa atgādāja arī vīra paliekas. Tās pārapbedītas Užutraķa muižas parka nogāzē.

Sākoties Otrajam pasaules karam, grāfiene pārcēlās uz dzīvi pie vīra brāļa Kretingas muižā. Bez saimniekiem palikusī muiža tika nacionalizēta. Tagad Užutraķis pieder Traķu vēsturiskajam nacionālajam parkam.

  • Užutraķa muižas galvenā ēka uzbūvēta 1897. gadā, kad muižu iegādājās grāfs Jozaps Tiškevičs. Varšavas arhitekts Juzefs Huss uzprojektēja mūra ēku klasicisma stilā. Tajā laikā tā bija ārpilsētas villa, paredzēta vasarai. Galveno ieeju rotāja dekoratīvās vāzes un grāfa ģimenes ģerboņi. Ēkai tika atvestas mēbeles no Parīzes, piekarinātas kristāla lustras, svečturi. Pirmajā stāvā tika ierīkotas septiņas simetriskas…
  • Pie saimniecības vajadzībām paredzētā ceļa stallis uzbūvēts aptuveni XX gadsimta sākumā. Tajā tika turētas tikai karietes, zirgi un poniji. Užutraķī izjādes notika retāk nekā citās muižās. Grāfs zirga mugurā sēdās, tikai lai apskatītu savus īpašumus. Grāfiene, pēc dzemdībām baidoties par savu veselību, ceļoja tikai karietē. Jaunajiem grāfiem bija atļauts jāt tikai ar ponijiem. Tagad stallis…
  • Muižas kūts uzbūvēta 1895. gadā. Tajā audzēti holandiešu šķirnes liellopi. Tiškeviču laikos Užutraķī turēja vairāk nekā simt slaucamu govju. Katru dienu izslauktais piens ar zirgiem tika vests uz 30 kilometru attālo Viļņu un tur pārdots. Lai produktivitāte nemazinātos, lopi tika labi uzturēti. Aukstajā gada laikā, kad liellopi bija sadzīti kūtī, tā katru dienu tika vēdināta.
  • Dzīvojamo māju Užutraķī XVIII–XIX gadsimtā uzbūvēja tā laika muižas saimnieks Dīnecs. Vēlāk muižu iegādājās Jozaps Tiškevičs, kurš šajā ēkā izmitināja būvstrādniekus. Pēc būvniecības darbu pabeigšanas ēka tika pielāgota muižā kalpojošajam personālam. Tiem te ierīkotas dzīvojamās telpas.
  • Užutraķa muižas spirta tecinātavas ēku komplekss – viens no spilgtākajiem muižas saimniecības daļas arhitektūras objektiem. Sarkano ķieģeļu mūra spirta tecinātava un noliktava uzbūvēta 1896. gadā. Telpas centrā novietota milzīga tvertne. Tajā pa speciāli ieklātām caurulēm no spirta tecinātavas satecēja saražotie dzērieni. Muiža bija slavena ar šeit ražoto cidoniju liķieri un upeņu vīnu. Uzskatīja, ka šie…
  • Užutraķī uzbūvētais pagrabs ar jomiem atrasts zem suņu audzētavas. Suņu audzētavas vietā padomju laikos tika uzbūvēta pirts. Tā šobrīd ir nojaukta.
  • Užutraķī sarga nams uzbūvēts 1897. gadā. Namā ierīkotas dzīvojamās telpas un sardzes postenis. Sargam bija uzticēts pieskatīt visu muižas teritoriju.
  • Muižas klēts uzbūvēta XIX gadsimta beigās. Klētī varēja nokļūt pa augstām divviru durvīm. Ieeju rotāja divi tornīši. Klētī tika turēts saimniecības inventārs, sadzīves piederumi. Daudz vietas bija paredzēts graudiem un miltiem. Muižas laukos tika sēti griķi, mieži, auzas, kvieši, rudzi. Liela daļa ražas tika pārdota. Atlikusī daļa izmantota muižas vajadzībām. Tagad klētī tiek rīkoti kultūras…
  • Tālāk no muižas esošais taisnstūrveida nams uzbūvēts 1898. gadā. Ēkā tika ierīkota muižas smēde. Tajā strādājošajam kalējam gandrīz katru dienu nācās apkalt darba zirgus, kuri uz 30 kilometru attālo Viļņu veda muižas kūtīs izslaukto pienu un dārzos izaudzēto ražu. Kalējs laboja arī saimniecības inventāru, remontēja un izgatavoja ratus.
  • Pussalas aizmugurē ezera krastā prāmnieka nams tika uzbūvēts 1898. gadā. Tajā prāmnieks gan dzīvoja, gan dežurēja. Viņš bija atbildīgs par cilvēku pārcelšanu. Īsākais ceļš no Užutraķa pussalas uz sauszemi bija pāri Galves un Skaista ezera sašaurinājumam. Muižā valdot grāfam Jozapama Tiškevičam, prāmnieka pienākumus pildīja Pjotrs Sobolevskis. Grāfu labvēlību viņš izpelnījās par uzticamību un punktualitāti.
  • Galves ezera krasta nogāzē ledus māja parādījās XIX gadsimtā. Galvenā ledus telpa ierīkota zem zemes. Šādi ilgstoši varēja saglabāt pienācīgu temperatūru, lai ledus mājā uzglabātie produkti nesabojātos. Ziemā, kad ezers aizsala, strādnieki izgrieza ledus klučus un nogādāja tos ledus mājā. Laikam kļūstot siltākam, ledus kluči dzesēja telpu un tajā glabātos produktus.
  • Parku, kas aizņēma aptuveni pusotru hektāru, gandrīz no visām pusēm ieskāva ūdens. Parku šajā vietā 1898. gadā izveidoja ainavu arhitekts francūzis Eduards Fransuā Andrē. Parkā uzprojektēti divi franču formas parteri ar veidojamu liepu alejām, puķu dobēm un skulptūrām. Parks izveidots kā jaukta stila ūdenī atspoguļojumu ainavu parks. Tajā izrakti vairāk nekā 20 savstarpēji un ar…
  • Seno Užutraķa kapu vietā bija pagānu svētnīca – upurkalns. Šīs vietas pielietojumu nevēlējās mainīt neviens no muižas īpašniekiem. XVIII gadsimtā Užutraķa muižu iegādājās Laurīns Odīnecs, kurš upurkalna vietā uzbūvēja uniātu baznīcu baroka stilā. Tā darbojās līdz 1837. gadam. Tiškeviči šajā vietā uzbūvēja katoļu kapelu. Blakus tai ierīkoti kapi.
  • Užutraķa muižas spirta tecinātavas ēku komplekss – viens no spilgtākajiem muižas saimniecības daļas arhitektūras objektiem. Sarkano ķieģeļu mūra spirta tecinātava un noliktava uzbūvēta 1896. gadā. Telpas centrā novietota milzīga tvertne. Tajā pa speciāli ieklātām caurulēm no spirta tecinātavas satecēja saražotie dzērieni. Muiža bija slavena ar šeit ražoto cidoniju liķieri un upeņu vīnu. Uzskatīja, ka šie…

Daugiau informacijos: http://www.trakai-visit.lt/lt/ekskursijos-po-uzutrakio-parka-ir-rumus

Darbo laikas:
Gegužės – rugsėjo mėn.
I – II: Nedirba
III – VII: 11.00 val. – 19.00 val.

Spalio mėn. – balandžio mėn.
I – IV: Nedirba
V – VII: 11.00 val. – 16.00 val.

Ekskursijos:
Trakų istorinio nacionalinio parko direkcijoje ( LT, RU, EN kalbomis)
Tel.:

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Savivaldybė : Trakų raj. sav.
Daugiau informacijos : www.seniejitrakai.lt

Leave a Reply

Your email address will not be published.