TRAĶU VOKES LAUKU MUIŽA

Vokes vārds vēsturiskajos avotos minēts jau 1375. gadā, kad garām soļoja krustnešu armija. Vokes zeme ilgstoši gāja no vienām rokām citās. XIX gs. vidū īpašumu iegādājās Jons Vitolds Emanuels Tiškevičs (Jonas Vitoldas Emanuelis Tiškevičius). Tiškeviču dzimta muižu pārvaldīja gandrīz 100 gadu.

Sākumā viņi muižu apmeklēja tikai vasarās. Kad nolēma uz šejieni pārcelties, itāļu arhitekts Leandrs Markoni grezno muižu uzprojektēja pēc Varšavas karaļu rezidences parauga. Muižas iekšpuse izcēlas ar greznību – netrūka vērtīgu gleznu, marmora kamīnu, kristāla lustru.

Muižas saimnieks lēma par visiem muižas jautājumiem: rūpējās par ģimenes lietām, rīkoja medības un pieņemšanas, organizēja pat apģērba un galvas segu pirkšanu savai skaistajai sievai Izabellai Tiškevičienei. Salonā viņam bija savs krēsls, kurā sēdēdams, viņš lasīja laikrakstus. Tad neviens viņu nedrīkstēja traucēt. Muižas saimniece aukstajā gada laikā no rokām neizlaida adāmadatas: adīja šalles, cimdus, cepures, zeķes. Tās bija Ziemassvētku dāvanas muižas strādniekiem, kuri tās saņēma, nostājušies rindā atbilstoši hierarhijai. Pieaugušos pacienāja ar degvīna glāzi, bet bērniem dāvināja saldumus. Par to vietējie grāfieni ļoti cienīja. Novērtējot viņas skaistumu un reliģiozitāti, sauca viņu par “Monstranci”.

Ar padotajiem un viesiem Tiškeviči runāja franču valodā, bet savā starpā – poļu valodā. Ērti iekārtojušies, muižnieki baudīja dzīvi. Brokastis ēda savās istabās. Līdz plkst. 12.00 pa māju staigāja halātos. Pēcpusdienā uzvilka greznu apģērbu. Katru dienu plkst 15.00 pasniegto ēdienu ēda uzposušies. Grāfiene iepriekšējā vakarā ar saimniecēm saskaņoja ēdienkarti. Pusdienām vienmēr tika pagatavoti seši ēdieni. Gaidot viesus, istabenes telpu stūros bēra egļu skujas, kamīnos kurināja kanēļkoka malku, lai reti vēdinātās telpas pārņemtu patīkama smarža.

Pēc grāfa nāves 1892. gadā Traķu Vokes muižu mantoja viņa jaunākais dēls Jons Jozaps (Jonas Juozapas). Viņa uzaicinātais ainavu arhitekts E. Andrē pārkārtoja parku. Tajā pat parādījās dāmām un kungiem paredzētas akmens vannas, kas tika ierīkotas nogāzes kaskādēs. Cita mantinieka, Jona Mīkola Tiškeviča (Jonas Mykolas Tiškevičius), liktenis izkārtojās traģiski. Savā 43. dzimšanas dienā steidzoties mājās, viņš gāja bojā lidmašīnas katastrofā. Pēc dažiem mēnešiem grāfiene ar bērniem devās uz Rietumiem.

Bez saimniekiem palikusī muiža panīka. 1945. gadā muiža kļuva par Ministru padomes villu. Vēlāk – par Dotnuvas zemkopības institūta Vokes filiāli. 2014. gadā šeit tika nodibināta sabiedriska iestāde – Traķu Vokes lauku muiža.

  • Traķu Vokes muiža būvēta XIX gs. Grāfu Tiškeviču nolīgtais itāļu izcelsmes arhitekts Leandrs Ludviks to projektēja pēc Varšavā esošās karaļu rezidences parauga. Divstāvīgo ēku rotāja astoņas skulptūras. Diženumu piešķīra uz četrām kolonnām balstītais priekšnams. Virs tās – ģipša vairogs ar Tiškeviču dzimtas “Lelīvas” ģerboni.
  • Viena no senākajām Traķu Vokes muižas būvēm – oficīna. Vienstāvīgā ēka ar pagrabu un bēniņiem būvēta XIX gs. beigās. Traķu Vokes muižas oficīnā bija izmitināti vecie, kalpošanu beigušie muižas kalpi. Pēc kara šajā ēkā darbojās skola.
  • Saimniecības pārzini Vokē ļoti cienīja, un viņam bija īpaši apstākļi. Viņam uzbūvēts atsevišķs dzīvojamais nams. Vienstāvīgā koka būve uzbūvēta uz mūra pamatiem. Būve jau no tālienes izcēlās ar atvērta tipa uz četrām kolonnām balstītu priekšnamu un trīsstūra veida frontonu.
  • Muižas kalpiem paredzētās ēkas, vaļinieku mājas, garums bija aptuveni tāds pats kā galvenajai muižas ēkai. Tiek lēsts, ka tās garums bija 15 asis. Vienstāvīgā ēka iekārtota ļoti pieticīgi. Šeit atradās 18 pilnīgi vienādas istabas. Tajās tika izmitināti muiža strādnieki ar savām ģimenēm.
  • 9 metrus augstais ūdenstornis Traķu Vokes muižā uzbūvēts tieši pirms galvenās ēkas.
  • Virtuves ēka muižas inventarizācijas grāmatās aprakstīta vēl 1875. gadā. Centrālā virtuves daļa bija divstāvīga, ēkai bija bēniņi un pagrabs. Iekšpusē pavāriem ierīkota angļu stila virtuve, kas bija aprīkota ar 16 sildvirsmām. Gatavošanas laikā gandrīz tās visas tika izmantotas. Katru dienu saimnieku pusdienām nācās pagatavot sešus dažādus ēdienus. Lai ēdiens neatdzistu, virtuve ar muižu bija savienotas…
  • Muižas smēde ierīkota ļoti kompakti. Smēdes sienas mūrētas no laukakmeņiem un ķieģeļiem. Nelielajā ēkā darbojās muižas kalējs. Šeit tika kalti pakavi, laboti saimniecības piederumi, brīvajā laikā kalējs veidoja dekoratīvus metāla izstrādājumus.
  • Ledusskapja funkcijas pildīja muižas ledus māja, kas Traķu Vokē ierīkota apaļas formas ēkā. Ledus mājas divslīpju jumts atgādināja konusu. Ledus mājā strādnieki ziemā saveda ledus klučus no aizsalušām ūdenstilpēm. Šādā veidā vasarā tika dzesēti produkti.
  • Atsevišķas divas koka kūtis bija uzbūvētas muižas saimniecības dzīvniekiem. Tajās turēti muižas darba zirgi. Blakus tiem – liellopi, cūkas, vistas.
  • Ēkā ar izdrupušajām sienām, kurā šobrīd darbojas aptieka, Tiškeviču laikos atradās stallis. Ēkas forma atgādina nocirstu pakavu. Mūra ēka ar neobaroka stila iezīmēm tika pārsegta ar augstu lauztu mansarda tipa jumtu. Ar savu kaislību uz zirgiem slavenais grāfs šeit bija ierīkojis segtu manēžu un pat atsevišķu kariešu pagalmu. Šajā stallī tika turēti tikai retu šķirņu…
  • Rija – garākā Traķu Vokes muižā esošā ēka. Koka ēkas ar mūra stabiem garums sasniedz 31 asi. Rija bija piekrauta ar dažādiem graudiem. Netālu ierīkota mūra manēža un kūts.
  • Neogotikas stila kapela uzbūvēta muižas malā. Tās frontonu rotā četras svēto skulptūras. Vidū uz grīdas no dažādu krāsu mozaīkas elementiem izveidots milzīgs Tiškeviču ģerbonis. Altāru Tiškeviču laikos izgatavoja itāļu meistari. 1863. gadā veicot muižas inventarizāciju, no kapelas nācās noņemt krustu, sakrālos piederumus paslēpt, bet valsts rakstvedim netika žēlots pāris pudeļu Vokē pagatavotā degvīna. Tikai šādā…
  • Jau izsenis Traķu Vokes muižā darbojās baltā pirts, kurā mazgājās tikai tā saucamā “baltā” muižas saime. Pirtī bija trīs nodalījumi. Telpas apsildīja mūra krāsns ar velvēm. No ārpuses pirts bija pārsegta ar skaidām, no augšas – ar akmeņiem. Dienas gaisma pirtī iekļuva caur vienīgo stikla logu.
  • Vokes muižas klēts būvēta aptuveni 1863. gadā. Divstāvīgā klēts stāvēja uz 10 koka kolonnām. Klētij bija divas galerijas. Zem taisnstūra formas klēts ierīkoti trīs pagrabi. Klētī glabāti muižas piederumi.
  • Visu muižu apjožot ar žogu, vārtu pieskatīšanai tika nolīgti sargi. Tie tika saukti arī par “šveicariem”. Pie vārtiem sargiem bija uzbūvēti divi namiņi. Dienvidu pusē viesus sagaidīja sargs, kas bija apmeties krāsainā namiņā. Šie vārti bija galvenā ieeja muižā. Vēl viens sarga postenis ierīkots pie rietumu vārtiem. No šejienes sargs novēroja uz muižu vedošo parka…
  • Visu muižu aptverot ar žogu, muižā varēja iekļūt caur trīs vārtiem: dienvidu, ziemeļu un rietumu. Dienvidu pusē ierīkotie galvenie vārti saglabājušies līdz mūsdienām. Tiem izvēlēts pseidogotiskais – austrumnieciskais stils. Vārti sasniedza 4 metru augstumu. Tiem ir trīs arkas, izrotāti tornīši. Rietumu vārti pavēra ceļu uz muižas galveno ēku vedošo parka aleju. Ziemeļu vārti ierīkoti pretējā…
  • Visu muižu apjožot ar žogu, vārtu pieskatīšanai tika nolīgti sargi. Tie tika saukti arī par “šveicariem”. Pie vārtiem sargiem bija uzbūvēti divi namiņi. Dienvidu pusē viesus sagaidīja sargs, kas bija apmeties krāsainā namiņā. Šie vārti bija galvenā ieeja muižā. Vēl viens sarga postenis ierīkots pie rietumu vārtiem. No šejienes sargs novēroja uz muižu vedošo parka…
  • Visu muižu aptverot ar žogu, muižā varēja iekļūt caur trīs vārtiem: dienvidu, ziemeļu un rietumu. Dienvidu pusē ierīkotie galvenie vārti saglabājušies līdz mūsdienām. Tiem izvēlēts pseidogotiskais – austrumnieciskais stils. Vārti sasniedza 4 metru augstumu. Tiem ir trīs arkas, izrotāti tornīši. Rietumu vārti pavēra ceļu uz muižas galveno ēku vedošo parka aleju. Ziemeļu vārti ierīkoti pretējā…
  • Visu muižu aptverot ar žogu, muižā varēja iekļūt caur trīs vārtiem: dienvidu, ziemeļu un rietumu. Dienvidu pusē ierīkotie galvenie vārti saglabājušies līdz mūsdienām. Tiem izvēlēts pseidogotiskais – austrumnieciskais stils. Vārti sasniedza 4 metru augstumu. Tiem ir trīs arkas, izrotāti tornīši. Rietumu vārti pavēra ceļu uz muižas galveno ēku vedošo parka aleju. Ziemeļu vārti ierīkoti pretējā…
  • Muižu no svešiniekiem sargāja mūra žogs. Tas būvēts Tiškeviču laikos. Žoga mūra kolonnas sasniedza trīs metru augstumu. Starpās – uz pusi zemāka ķieģeļu un akmens siena. Virs tās ierīkots grezns metāla žodziņš ar ornamentiem.
    • Parks
    • Žalioji a., Vilnius 02232, Lietuva
    Parks Traķu Vokē ierīkots pēc grāfa Tiškeviča iniciatīvas. Tajā atradās drava, augļu dārzi, izrakti trīs zivju dīķi. 1892. gadā Traķu Vokes muižu mantojušais jaunākais grāfa dēls Jons Jozaps parku pārkārtoja. Darbu viņš uzticēja slavenajam ainavu arhitektam Andrē. Viņš Vokes upes līkumā uzprojektēja skatu laukumus, ierīkoja lapenes, uzstādīja statujas. Nogāzes kaskādēs uzstādīja akmeņu vannas. Viena no…

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Savivaldybė : Vilniaus m. sav.
Adresas : Žalioji a. 2A, LT-02232, Vilniaus m. sav., Vilniaus m.
El. paštas : info@tvds.lt
Telefonas : +370 52 645564
Daugiau informacijos : www.tvds.lt

Leave a Reply

Your email address will not be published.