ŠILUTES MUIŽA – ŠOJA MUIŽA

Šilutes muiža dibināta 1721. gadā, kad Prūsijā tika īstenota administratīvā reforma. Ilgu laiku Šilutes muiža tika iznomāta. Nomniekam, papildus muižas saimnieciskajai darbībai, bija pienākums iekasēt nodokļus, veikt ienākumu uzskaiti un iztiesāt zemnieku lietas. Droši vien visilgāk Šilutes muižu pārvaldīja Radkes dzimta. 150 gadu laikā viņi muižas īpašumus paplašināja no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem hektāru.
Zelta laikmetu muiža piedzīvoja pēc tam, kad 1889. gadā to iegādājās Lebartu muižnieks Hugo Šojs. Par Šilutes muižu viņš bija sapņojis jau jaunībā. Katru nedēļu braucot uz Šilutes tirgu, viņš jūsmoja par nebeidzamajiem Šilutes muižas staļļiem. 44 gadu vecumā H. Šojs nopirka muižu par gandrīz 540 tūkst. marku. Jaunībā vērotais muižas diženums bija ievērojami mazinājies, ēkas bruka kopā. Vēl vairāk tās bija izpostījis ugunsgrēks, kas izcēlās, kad zibens trāpīja kūts salmu jumtā.
Muižas īpašniekam bija jāķeras pie būvniecības. Lai pa muižas ēkas logiem pavērtos plašāks skats, tika mainīta šķūņa vieta, attālāk tika uzbūvēti zirgu staļļi un govju kūtis, pie muižas tika ierīkots angļu stila parks. Saimniecībai H. Šojs atstāja 750 ha zemes, pārējo īpašumu sadalīja zemes gabalos, kurus iznomāja, pārdeva vai atdeva jaunsaimniekiem uz nomaksu. Tāda veidā uz muižas zemes apmetās uz dzīvi aptuveni 120 ģimenes. Daļu zemes uzdāvināja pilsētai. Uz Šoja zemes tika uzbūvēta slimnīca, pamatskola un baznīca, ierīkota osta. Pēc H. Šoja iniciatīvas tika atvērta Lauksaimniecības skola un Mājsaimniecības skola, ierīkots Varnamišķa parks.
Pēc muižas atjaunošanas Hugo Šojs, strādāja, cik vien bija vajadzīgs. Naktīs viņš gulēja tikai četras stundas. Muižas īpašnieks aktīvi piedalījās Klaipēdas un Šilutes apriņķu valdēs. Interesējās par tautas mākslu. Divās muižas telpās ierīkoja muzeju. Tajā bija izstādītas lituānistikas, etnogrāfijas un arheoloģijas kolekcijas. Muižas bibliotēkā bija gandrīz visas Mazās Lietuvas grāmatas lietuviešu valodā. Labi prata lietuviešu valodu, pats vāca pasakas un teikas.
Tuvojoties vecumam, muižnieks nosūtīja vēstuli Šilutes evaņģēliskajai baznīcai un lūdza viņu apbedīt šīs baznīcas pagrabos. Taču viņa vēlēšanās nav izpildīta. 92 gadu vecumā Hugo Šojs guva mūžīgo atpūtu vecajā muižas kapsētā.
Pēc H. Šoja nāves 1937. gadā muižu mantoja viņa mazdēls Verners Šojs. Kad tuvojās karš, viņš pārcēlās uz Vāciju. Muiža tika nacionalizēta. Te izveidoja palīgsaimniecību. Vēlāk muižā ierīkoja Lauksaimniecības tehnikumu. Mūsdienās atjaunotajā muižas daļā atrodas Šilutes muzeja administrācija un tūrisma informācijas centrs, darbojas bibliotēka.

  • Šilutes muiža dibināta 1721. gadā. Muižā tika uzcelta divstāvu galvenā ēka apdzīvojamu mansardu. Pilī bija 14 istabas, 2 virtuves un pagrabi. Ēkas vidū bija milzīgs vestibils ar kāpnēm, kas ved uz otro stāvu. 1906.–1907. gadā pēc H. Šoja iniciatīvas muižas ēka tika pārbūvēta. Piebūvēja rizalītu, koka verandu, divstāvu piebūvi. Muižas ēkas vestibils izklāts ar ornamentiem…
  • Muižas cūkkūts tika uzbūvēta XX gs. pirmajā pusē. Ēkai bija viens stāvs ar mansardu. Akmens pamati, mūra sienas. Ēkas dienvidu un ziemeļu daļā starp pirmo stāvu un mansardu var redzēt reljefu karnīzi, augstāk redzami romba un ovālas formas dekora elementi.
  • Muižas pagrabs, kas sastāv no divām caurstaigājamām telpām, tika uzbūvēts XX gs. pirmajā pusē. Pagraba virspuse bija klāta ar zemes slāni. Tādā veidā mēģināja panākt, lai pagrabā tiktu uzturēta piemērota temperatūra un produkti nebojātos.
  • Muižas malkas šķūnis uzbūvēts XIX gadsimta sākumā.  Kopā ar kalpu māju tas veidoja muižas iekšējo pagalmu. Ēkai bija viens stāvs ar mansardu.1890. gadā ugunsgrēks malkas šķūni un daudzas citas saimniecības ēkas nopostīja. Ēka tika pārbūvēta. Tagad bijušajā malkas šķūnī ierīkotas koka un grafikas restaurācijas darbnīcas.
  • Muižas iekšējā pagalmā kalpu māja tika uzcelta XIX gs. sākumā. Taisnstūra formas ēka ir klāta ar sarkano dakstiņu jumtu. Pajumtei un logu ailām bija sarkano ķieģeļu karnīzes. Šajā ēkā ierīkotie dzīvokļi tika izdalīti nolīgtajiem darbiniekiem. Viņi šeit dzīvoja kopā ar ģimenēm. Vairākus gadu desmitus pēc ugunsgrēka kalpu māja tika pārbūvēta. Kad muiža tika nacionalizēta, kalpiem…
  • Vienstāva stallis muižas iekšējā pagalmā būvēts XIX gs. beigās – XX gs. sākumā.  Vācietim Hugo Šojam, kam tajā laikā bija prakse tuvējā muižā, stallis likās ļoti iespaidīgs. Kad H. Šojs nopirka muižu, nolietojies stallis bija jāpārbūvē. Lai pagalms būtu plašāks, tie tika pavirzīti nedaudz tālāk. Vienstāva staļļos tika turēti rati, iemaukti, aptuveni 70 zirgi. Tie…
  • Govju kūts tika uzbūvēta XIX gs. kopā ar citām muižas saimniecības un ražošanas ēkām. Pēc piecdesmit gadiem to nopostīja ugunsgrēks. Kad uzliesmoja salmu jumts, tā gabali sāka krist lejā. Viens no tiem aizsprostoja izeju. Liesmās palika seši bullēni. Pēc ugunsgrēka muižas īpašnieks govju kūti atjaunoja. To novietoja nedaudz tālāk, tā paplašinot muižas iekšējo pagalmu. Tiek…
  • Šilutes muižas klēts uzcelta nostāk no citām ēkām. Tā būvēta aptuveni XIX gs. beigās – XX gs. sākumā. Klētī glabāja novākto labību, sienu lopiem. Klēts uzcelta ar galu pret muižas ēku, tās būvēšanai, kā tas ierasts visā Lietuvā, izmantots koks.
  • Šilutes muižā augstais skābbarības tornis parādījās kopā ar visām pārējām saimniecības ēkām. Tā ir apaļa būve ir no betona. Tornī galvenokārt glabāja lopbarību. Tajā varēja arī sabērt graudus, miltus, mēslojumu un citas birstošas vielas.
  • Šilutes muižā ledus pagrabs atradās muižas parka teritorijā.  Ledus pagrabs ar biezām mūra sienām bija iegremdēts zemē. Griesti bija papildus izolēti ar spaļiem, sūnām un egļu zariem. Ziemā uz ledus pagrabu tika nogādāti un te glabāti lieli ledus gabali. Muižas strādnieki stipra sala laikā tos izgrieza aizsalušās ūdenstilpēs. Ledus pagrabā saliktais ledus dzesēja pārtikas produktus.
  • Šilutes muižas parka teritorijā esošās divas ēkas bija domātas darbiniekiem, kas kopa parku. Viena – muižas dārzniekam, otra – dārza un parka palīgstrādniekiem. Tās ir taisnstūra formas ēkas ar slīpiem dakstiņu jumtiem. Ēku sienas ir no sarkaniem ķieģeļiem un akmens mūra, klātas ar apmetumu. Muižas īpašnieks Hugo Šojs sava angļu stila parka kopšanu neuzticēja kuram…
  • Šilutes muižas īpašnieks Hugo Šojs sastāvēja Botānikas biedrībā, un viņa aizraušanās bija augi. Muižas parku un dārzu viņš ierīkoja ar šīs biedrības biedru, ievērojamu dabaszinātnieku un botāniķu, palīdzību. Šišas upes krastā, nosusinātā un ar vaļņiem aizsargātā teritorijā, muižas īpašnieks ierīkoja angļu stila parku. Tika izrakti trīs dīķi, ierīkoti cauruļvadi ūdens novadīšanai uz upi, izveidotas pastaigu…
  • Sajūtot mūža beigu tuvošanos, Šilutes muižas īpašnieks Hugo Šojs nolēma rakstīt vēstuli Šilutes evanģēliski luteriskajai baznīcai. Tajā viņš kā baznīcas dibinātājs lūdza viņu apbedīt lūgšanu nama pagrabos. Taču viņa pirmsnāves vēlēšanās netika izpildīta. 1937. gada jūlijā mirušais muižas īpašnieks mūžīgo mieru guva muižas kapos. Padomju laikā muižas īpašnieka kapa vieta tika iznīcināta. Pēc neatkarības atjaunošanas…
  • Par veco Šilutes muižas kapsētu liecina tikai saglabājusies liepu rinda. Vienīgais atzīmētais šeit ir Hugo Šoja kaps. Muižas kapsēta dibināta 1819. gadā, kad muiža kļuva par Radkes dzimtas īpašumu. Muižas reģistrā norādīts, ka veco liepu ieskautās kapsētas platība bija 17 āri. Kad H. Šojs iegādājās muižu, viņš ap kapsētu ierīkoja žogu, visus krustus nokrāsoja ar…

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Savivaldybė : Šilutės raj. sav.
Adresas : Lietuvininkų g. 4, LT – 99185, Šilutė, H. Šojaus dvaras
Telefonas : +370 441 62 207
Daugiau informacijos : http://silutesmuziejus.lt

Leave a Reply

Your email address will not be published.