ŠEŠOLĒĻU I LAUKU MUIŽA

Šešolēļi vēsturiskajos avotos minēti kopš 1334. gada. Šeit esošā muiža piederēja Radviliem, vēlāk Jasinsku dzimtai. Šī brīža izskatu muiža ieguva Petra Povila Konča (Petras Povilas Končius) valdīšanas laikā. Viņš 1900. gadā uzbūvēja modernu angļu kotedžas stila māju. Muižas saimniecības daļā strādnieki ierīkoja spirta tecinātavu, elektrostaciju. Elektriskās lampiņas apgaismoja ne tikai kungu istabas, bet arī kūtis. Apkārt muižai ierīkots franču stila parks. Tajā pastaigāties patika muižnieka sievai Helenai Končienei (Helena Končienė). Vīrs bija aizņemts ar muižas saimniecību, nodibināja vietējiem iedzīvotājiem skolu un lasītavu. Tāpēc kopā ar kundzi pastaigās devās biežais muižas viesis, par saimnieku daudz jaunākais pulkvedis Jons Varjakojis (Jonas Variakojis). Viņu kopīgās pastaigas kļuva arvien garākas, līdz visbeidzot abi atzinās, ka mīl viens otru. Muižas saimnieks, uzzinājis par nodevību, pārcēlās uz Parīzi. Pirms aizbraukšanas 1938. gadā viņš sievas mīļākajam pārdeva muižu. Jaunais pulkvedis kļuva par likumīgu muižas saimnieku un Helenas Končienes vīru.
Jaunajam saimniekam apmetoties uz pastāvīgu dzīvi muižā, saimniecība sāka zelt. Lielāko peļņu nodrošināja spirta tecinātava un pārdotie nobarotie teļi. Tajā laikā muižā strādāja astoņi puiši, divas slaucējas, divas cūku barotājas. Mājsaimniecību vadīja ekonome, saimniecību pārraudzīja saimniecības vadītājs, grāmatvedības uzskaiti veica grāmatvedis. Istabenes katru mēnesi nopelnīja ap 20 litiem. Vēl piecus litus papildus saņēma par mazgāšanu un gludināšanu. Pēc tam, kad kāda kalpone apzaga seifu, saimnieki strādniekiem ieviesa pārbaudes laiku. Istabeņu uzticamību pārbaudīja, tām vispirms liekot pastrādāt par slaucējām.
Iekopto Šešolēļu muižu patika apmeklēt prezidentam A. Smetonam, ministriem J. Tubelim un J. Aleknam ar sievām. Prezidents bija iecienījis otrajā stāvā esošo guļamistabu ar skatu uz parku. Augstu ierēdņu kundzēm ar bērniem patika šeit pavadīt vasaras. Viesiem dodoties projām, muižas kungs bibliotēkā dienas laikā rēķināja un aizpildīja saimniecības uzskaites grāmatas. Kundze viesistabā izšuva un adīja. Sākoties Otrajam pasaules karam, Varjakoji devās uz Rietumiem. Muiža tika atsavināta padomju saimniecības vajadzībām. Pēc neatkarības atjaunošanas tā tika atdota atpakaļ ASV dzīvojošajiem mantiniekiem. 1998. gadā muižu iegādājās Lietuvas trimdinieks Amerikā Raimunds Petrausks (Raimundas Petrauskas). Muižā šobrīd tiek rīkoti koncerti, dažādi privāti svētki.

  • Šešolēļu galvenā muižas ēka savu pašreizējo izskatu ieguva XX gs. sākumā. Muižu iegādājoties Petram Povilam Končam, angļu stila muižas projektu sagatavoja Viļņā dzīvojošais arhitekts Tadeušs Rostvorskis. Muižas puspagrabā tika ierīkota virtuve un kalpu telpa. Pirmajā stāvā – viesistaba, ēdamistaba un bibliotēka. Augšā atradās saimnieku,bērnu un viesu guļamistabas. Vienu no istabām, pa kuras logiem pavērās skats…
  • Šešolēļu muižas ledus māja uzbūvēta XIX gadsimtā. Divstāvīgajai ēkai ir astoņi stūri. Ziemā ledus mājā tika savesti ledus kluči. Ledus bija nepieciešams zemas temperatūras uzturēšanai, lai pārtika nebojātos. Aukstajā laikā Šešolēļu muižā tika kauts daudz cūku. No cūkgaļas tika gatavotas desas, sālīts speķis. Pārējā gaļa tika nogādāta ledus mājā. Kad gaļa ledus mājā beidzās, cūkgaļu…
  • Vienstāvīgā māja uzbūvēta XIX gadsimtā. Romantisma stila ēkā dzīvoja muižas saimniecības pārzinis. Viņš bija viena no svarīgākajām personām muižā. Saimniecības pārzinim bija uzticēts pieskatīt saimniecību un strādniekus. Pašā karstākajā darbu periodā viņam nācās meklēt papildu strādniekus. XX gadsimta sākumā pie saimniecības pārziņa mājas uzbūvēta piebūve staļļa piederumu glabāšanai. Starpkaru periodā dzīvojamās telpās tika ierīkots muižas…
  • Šešolēļu muižas saimniecības lietām paredzētajā pagalmā stallis tika uzbūvēts XX gadsimta sākumā. Rekonstrukciju veikušais saimnieks nevairījās no jaunumiem. Saimniecības ēkām izmantoja reti kur tajā laikā sastopamās dzelzsbetona starpsienas. Divstāvīgajā ēkā turēti karietēs jūdzamie zirgi, kā arī darba zirgi. Augšējos stāvos tika ierīkotas dzīvojamās telpas. Tajās mitinājās zirgu puisis.
  • Leņķī viens pret otru atrodas kūts un stallis. Tie Šešolēļu lauku muižā uzbūvēti XX gadsimta sākumā. Garākajā neogotiskā stilā būvētajā ēkā tika turēti zirgi. Īsākajā – slauktas govis, audzēti gaļas liellopi. Liellopu tajā laikā muižā netrūka. Tie tika baroti ar brāgu. Kārtīgi nobaroti, tika pārdoti. Slaucamās govis arī izcēlās ar pienīgumu. Saimnieks bija nodibinājis piena…
  • Vislielākos ieņēmumus muižas budžetā nesa spirta tecinātava. Tā ierīkota XX gadsimta sākumā. Sarežģītā asimetriskā spirta tecinātavas ēka mūrēta no ķieģeļiem un laukakmeņiem. Spirta tecinātava sastāvēja no pieciem dažādiem korpusiem. Katrs no tiem bija paredzēts dažādiem tehnoloģiskajiem procesiem. Pretī tecinātavai izrakts dīķis. Blakus tam uzbūvētā elektrostacija uz tecinātavu sūknēja ūdeni. Tagad blakus spirta tecinātavai ierīkotas guļamistabas…
  • Šešolēļu muižas klēts būvēta XIX gadsimtā vidū. Vienstāvīgajā ēkā atrodas divas telpas, blakus – klēts nojume. Klētī tika glabāti graudi, milti, gaļa, sadzīves priekšmeti, lauksaimniecības inventārs. Parasti klēts tika būvēta no apaļiem, plēstiem un zāģētiem baļķiem. Lai nesapūtu, tie tika pacelti no zemes un novietoti uz akmeņiem vai koka klučiem.
  • Lauku muižas dzīvojamā māja būvēta XX gadsimtā. Vienstāvīgā ēka rotāta ar pilastros balstītiem stūriem, tornīšiem, dekorētiem frontoniem. Attīstoties muižas saimniecībai, saimniekiem nācās nolīgt ne mazums strādnieku. Bija nepieciešamas istabenes, veļas mazgātājas, pavāri, visas mājsaimniecības pārzine. Šajā namā strādniekiem tika piešķirtas dzīvojamās telpas.
  • Šešolēļu muižas parks tika ierīkots vēl pirms 1855. gada. Vēlākais īpašnieks Povils Petrs Končs, kurš rekonstruēja muižu, parku pārkārtoja atbilstoši franču stilam. Taciņas un alejas veidotas atbilstoši esošajam reljefam – pauguriem, gravām, upītes līkumiem. Izrakts 0,6 hektāru liels un ar akmeņiem izbruģēts dīķis, blakus tam stiepjas ar sarkanajiem ozoliem apstādīta aleja. Tā ļoti patika muižas…
  • Vecie Šešolēļu muižas kapi ierīkoti muižas parka dziļumā, uz stāva paugura. Uz tiem ved muižnieku un viesu iecienītā sarkano ozolu aleja. Kapu sākumu iezīmē augsts koka krusts. Starp krūmiem un kokiem redzamas četras melna granīta plāksnes ar uzrakstiem. Citas kapu vietas atzīmētas tikai ar metāla vai koka krustiem.

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts

Leave a Reply

Your email address will not be published.