SALDITUŠĶA LAUKU MUIŽA

Saldutišķa muiža minēta jau XVIII gs. beigās. 1832. gadā muižu nopirka Antans Jaloveckis (Antanas Jaloveckis), kurš uzskatāms par muižas dibinātāju. Atbilstoši viņa iecerei Saldutišķos tika uzbūvēta klasicisma stila muiža, kā arī saimniecības ēkas.
Visvairāk muiža attīstījās, kad to pārņēma Antana Jalovecka mazdēls – Boleslavs Jaloveckis (Boleslavas Jaloveckis). Pēterburgas Kara akadēmiju pabeigušais muižnieks ļoti interesējās par dzelzceļu. Muižas bibliotēkā noliecies pār rasējumiem, muižnieks uzprojektēja divus elitārus cara vilcienus. Viens bija ar desmit vagoniem, savukārt otrs – ar divpadsmit. 1888. gadā Boleslavs saņēma ziņu, ka viņa projektētais vilciens, ar kuru brauca cara ģimene, nobraucis no sliedēm. Par laimi, projektēšanas laikā daudz uzmanības tika veltīts drošībai. Tāpēc ievērojamie pasažieri tika cauri tikai ar skrambām. Par drošo projektu Boleslavam Jaloveckim tika atļauts iegādāties zemes gabalus ap Saldutišķi. Muižas īpašumi sāka strauji palielināties. Tika uzbūvēts stallis, kūts, klēts, ledus māja. Apkārt namam izveidots vienpadsmit hektāru liels parks, dārzs, puķu dobes.
Taču saimniecības attīstība neizārstēja tās īpašnieku no mīlestības pret vilcieniem. Caur Saldutišķiem tika ierīkots Lietuvā pirmais šaursliežu dzelzceļš maršrutā Panevēža-Švenčonēļi. Ierīkojot dzelzceļa staciju, muižnieks gādāja, lai no tās tiktu uzbērts taisns ceļš uz muižu. Muižnieks rūpējās arī par Lietuvas politiskajām lietām. Viņš pārstāvēja Austrumlietuvu Krievijas Domē. Ilgstoši bija Viļņā izdotā laikraksta “Litwa” līdzstrādnieks. Sākoties Pirmajam pasaules karam, muižnieks atbalstīja uz Krieviju devušos lietuviešus. 1917. gadā, sasniedzis 71 gada vecumu, Boleslavs Jaloveckis nomira.
Vēl viņam dzīvam esot, par muižas lietām sāka gādāt vienīgais dēls Mečislovs Jaloveckis (Mečislovas Jaloveckis). Mantinieks Saldutišķī nodibināja lauksaimniecības asociāciju. Tās darbībā iesaistījās apkārtējie lauksaimnieki. Pēc tēva nāves viņš devās uz Poliju, vēlāk apmetās Londonā.
Pirmā pasaules kara laikā bez saimnieka palikušo muižu bija ieņēmusi kara komandantūra. 1938. gadā muižā tika nodibināts saleziāņu klosteris. Sākoties Otrā pasaules kara nemieriem, klosteris tika slēgts. Muižā darbojās slimnīca, skola.
Tagad Saldutišķa muižas ēkas ir privatizētas. Šeit tiek rīkoti kultūras pasākumi, konferences.

  • Saldutišķa muižas galvenā ēka uzbūvēta 1830. gadā, Antana Jalovecka laikā. Galvenajai ēkai izvēlētas greznas formas. Ēkā varēja iekļūt izejot cauri renesanses stila frontonam. Galvenā ēka iekārtota kā muižnieku rezidence – ar dzīvojamām istabām, viesistabu, ēdamistabu un bibliotēku. Telpas rotātas ar augu un ģeometriskiem ornamentiem. Vēlāk galvenā ēka vairākkārt mainīja savu pielietojumu. Pēc Pirmā pasaules kara…
  • Rija Saldutišķa lauku muižā tika uzbūvēta, kad 1843. gadā bija pabeigti galvenā nama būvdarbi. Būvniecībai strādnieki izmantoja milzīgus akmeņus. Rijas fasāde un logi rotāti ar sarkanu ķieģeļu apdari. Rijā tika uzglabāti graudi, milti, sadzīves priekšmeti, lauksaimniecības inventārs. Muižniekam Saldutišķi atstājot novārtā, rija palika tukša. Lai izmantotie materiāli neietu zudībā, no rijas akmeņiem tika uzmūrēti pamati…
  • Ledus māja, kas muižas saimniecēm aizvietoja ledusskapi, Saldutišķos uzbūvēta XIX beigās. Vienstāvīgā būve tika iebūvēta dziļāk zemē. Ledus mājā muižas strādnieki ziemā sakrāva ledus kluču kalnus. Kūstot ledum, zema temperatūra ledus mājas telpās saglabājās cauru gadu. Saldutišķī ledus pagrabs ar akmens mūri tika savienots ar muižas galveno ēku.
  • 1898. gadā Boleslavs Jaloveckis izdomāja atjaunot saimniecības ēkas. Vienlaicīgi lauku muižā pacēlās kūts un staļļi. Muižā tika turēts Angelnas liellopu ganāmpulks, staļļos sprauslāja darba zirgi. Abas ēkas tika mūrētas no milzīgiem akmeņiem. Tos ripināja un mūrēja saimnieka nolīgtie strādnieki. Pats muižnieks daudz laika veltīja Panevēži ar Švenčonēļiem savienojošā dzelzceļa būvdarbiem.
  • Saldutišķa parks nodibināts XIX gadsimta beigās. Tajā iestādīti 22 sugu koki un krūmi. Šeit auga japāņu lapegle, spožā klintene, tatāru kļava. Vairāki meža kvartāli tika apstādīti ar lapeglēm. Pastaigām ierīkota 150 metru gara liepu aleja. Apkārt muižas namam sastādītas rozes. Pie nama piestiprinātie spoguļi to skaitu vizuāli dubultoja. Ar savu smaržu un krāsu rozes tā…
  • Saldutišķa pilskalns bieži tiek saukts arī par Drīžu. Šo nosaukumu deva vietējie iedzīvotāji, jo netālu atrodas Drīžu ciemats. Iegareno pilskalnu ieskauj purvaina grava. Uz augšu stāvās pilskalna nogāzes dažviet stiepjas 8–14 metrus. Augšā esošajā laukumā agrāk bija uzbērums. Arot tas izjaukts. Nogāzēs var redzēt aptuveni 30 metru platu terasi. Pilskalna pakājē pirmajā gadu tūkstotī dzīvoja…
  • Stanēnu ciemata malā ar akmeņiem ieskautos kapukalnos mūžīgā mierā dus V–VIII gadsimtā šajā apkārtnē dzīvojušie cilvēki. Stasjūnu kapukalnu uzbērumi apjozti ar akmens žodziņiem. Pavisam kopā šeit atrodami 17 kapukalni. Uzbērumu augstums sasniedz gandrīz metru. Veicot izrakumus, tajos atrasti trīs dzelzs cirvji ar šauru asmeni, kā arī šķēpa gals.
  • Drīžu ciemata senkapos esošais stabs ar jumtiņu izgatavots 1988. gadā. Pēc 1871. gada parauga stabu ar jumtiņu atjaunoja mākslinieku grupa: Giedrius Stulpinas, Audrius Krulis, Rytas Margeris, Irtas Zmuida, Darius Žukas. Starp kokiem esošā staba augšējā daļā ir ar zobiņu un arku ornamentu rotāts četrslīpju jumtiņš. Tas sedz krustā sistā skulptūru. Virs staba uzstādīts vienkāršs krusts.…
  • Geņakalņa kapulaukā vēl XVI gadsimtā kopā ar mirušajiem tika glabāti viduslaiku ieroči, sadzīves priekšmeti un rotaslietas. Atsevišķā 2 metrus augstā laukumā seši viduslaiku kapi atklāti tikai 1998. gadā, kad šajā vietā strādāja melioratori. Sākot ar buldozeriem stumt zemi, atklājās cilvēku kauli un citi viduslaiku atradumi. Kapus pētīt sākušie speciālisti tajos atrada dzelzs cirvīšus, nažus, šķēpu…
  • Subišķa apkārtnes vairākus simtus metru garajā pilskalnā atklāti 75 kapi. Tajos cilvēki apglabāti IX–XII gadsimtā. Vairāk nekā metru augstos uzbērumus ieskauj bedres un grāvji. XX gs. četrdesmitajos gados veicot izpēti kapukalnos, atklāti ne tikai cilvēku apbedījumi. Norokot virsējo slāni, Subišķa kapukalnā atklātas pat zirga atliekas, blakus tām – dzelzs pieši, cirvji.
  • Aptuveni 20 metru augstā un gandrīz puskilometru garā kore, kas ieguvusi Šventakalņa nosaukumu, redzams jau no tālienes. Par Šventakalni saukta tikai augstākā kalna daļa. Zemākā dēvēta par Ataugu, citi to sauc par Pušalotu jeb Pušeles (no liet. val. priede) kalnu. Ar priedēm un krūmiem apaugušas visas kalna nogāzes. Tikai uzkāpjot augšā, skatam atsedzas klajums. Senāk…

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Adresas : Laisvės a. 2, LT-28018 Saldutiškis, Utenos r.
El. paštas : saldutiskis@utena.lt
Telefonas : 838936781
Daugiau informacijos : http://www.saldutiskis.lt

Leave a Reply

Your email address will not be published.