Oginska laikos dabīgā meža vietā ierīkotā parka teritorija sasniedza gandrīz 60 hektāru. Galvenā aleja sākās no galvenajiem parka vārtiem. Līkumojot starp dažādiem kokiem un krūmiem, tā veda uz muižas galveno ēku. Oginskiem patika apsēsties netālu no mājas Babruņģa upes pusē ierīkotajā terasē. Iespējams, zināmākais parka koks ir Pērkona ozols. Blakus tam pagānu laikos tika dedzināta svētā uguns, kuru pieskatīja vaidelote Galinda. Parkā ieradušies jaunlaulātie steidzās pie piecu stumbru oša. To stādīja piecu dēlu tēvs. Leģenda vēstī, ka jaunajiem pāriem, kuri vēlējās bērnus, apkārt kokam bija jāapskrien piecas reizes.