Pluņģes vecajos kapos kapelu par grāfa Zubova līdzekļiem uzbūvēja 1858. gadā. To būvējušie vietējie meistari – mūrnieks, skārdnieks un galdnieks – pat tika nosūtīti uz Prūsiju pilnveidoties. Atgriezušies viņi uzbūvēja mazu baznīciņu: ar torni, trīs altāriem, kanceli, kora balkonu, prezbitēriju. Baznīcas zvans 1863. gadā izliets par Mīkola Uzneviča līdzekļiem. Pirmā pasaules kara laikā, sargājot no baznīcas izlaupītājiem, zvanu nācās paslēpt. Vēlāk tas tika pārcelts uz Pluņģes baznīcas zvanu torni. Kapelā ierīkots apbedīšanas pagrabs, kur apbedīti Pluņģes apkārtnes bajāri.