PLUŅĢES LAUKU MUIŽA

Pluņģes muižas vēsture sākās XVI gs. Senākā līdz mūsdienām saglabājusies Plunges muižas ēka – 1846. gadā būvētā pulksteņa māja. Tajā laikā muižu pārvaldījušā Nikolaja Zubova nolīgtais arhitekts pili projektēja kā miniatūru Florencē esošās Palazzo Vecchio pils kopiju. Pateicoties tornī ierīkotajam pulkstenim, pils ieguva pulksteņa mājas nosaukumu.
1873. gadā muižu iegādājās kunigaitis Mīkols Oginskis. Jaunais saimnieks dzīvošanu Pluņģē sāka ar būvniecību. Neorenesanses muižas ēku projektēja vācietis Karls Lorencs. Blakus namam atjaunots gandrīz 60 ha parks. Katru dienu pirms saullēkta un pirms saulrieta tajā bija dzirdamas trompetes skaņas. Tā uz barošanu tika sasaukti fazāni. Visa parka teritorija bija norobežota ar žogu. Par to, ka pats M. Oginskis atrodas mājās, liecināja virs muižas paceltais karogs.
Daudz laika mūzikai veltījušajiem un vairākus instrumentus spēlējošajiem Oginskiem savu bērnu nebija. Tajā laikā rūpes un līdzekļus viņi veltīja svešiniekiem. M. Oginskiene bija nodibinājusi bāreņu patversmi. 1873. gadā muižas teritorijas malā nodibināta mūzikas skola vietējiem jauniešiem. Četrus gadus šeit mācījās arī Mikolajs Konstantīns Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis). Spējīgākie mūzikas skolas audzēkņi spēlēja muižas orķestrī. Labos laika apstākļos parkā koncerti ieilga līdz pulksten četriem. Bez orķestra neiztika arī Oginsku rīkotās dzīres. Iespējams, visnopietnāk nācās gatavoties muižas saimnieka vārda dienai – Mīkola dienai. Mēģināja ne tikai muzikanti. Satraukums bija arī mežsargiem, kas rīkoja medības. Jau pavasarī no alām tie savāca mazus lapsēnus. No iedzīvotājiem pa 50 kapeikām iepirka zaķus. Mīkola dienā lapsas un zaķus lādēs transportēja uz medību vietu. Kad izdzirdēja medību taures skaņas, zvēri tika palaisti. Zaķi un lapsas sāka skriet viesu virzienā, bet viņi tos šāva.
Pēc M. Oginska nāves medības neturpinājās, mūzikas skaņas apklusa. Kunigaite, īstenodama vīra gribu, 1902. gadā atvēra slepenu lietuviešu direktoru skolu. Sākoties karam, grāfiene devās uz Varšavu. Starpkaru laikā muižā darbojās “Saules” ģimnāzija, vēlāk – Lauksaimniecības skola. Kopš 1961. gada muižā mācījās Pluņģes vidusskolas, vēlāk būvniecības skolas audzēkņi. Tagad muižā darbojas Žemaišu mākslas muzejs.

  • Pluņģes muižu sāka būvēt 1873. gadā, kad īpašumu iegādājās Mīkols Oginskis. Muižas ēku neorenesanses stilā projektēja vācietis Karls Lorencs. Jau būvniecības sākumā saskaņā ar M. Oginska vēlēšanos pamatos tika iemūrēta pudele ar ziņu nākošajām paaudzēm. Tajā ierakstīti būvniecības vadītāju uzvārdi, Oginsku dzimtas koks un stingrs Oginska rīkojums atrastos dokumentus atstāt tur, kur tie bijuši. 1879.…
  • Abās muižas pusēs esošās oficīnas būvētas vienlaikus ar muižas ēku. Kreisajā pusē esošo rietumu oficīnu Oginski, kuriem nebija savu bērnu, nodeva bāreņu patversmes auklēm un mūķenēm. Viņām šeit bija dzīvokļi. Blakus ierīkota arī Oginsku kapela, kurā notika lūgšanas. Pēc M. Oginska nāves, pildot viņa gribu, sieva oficīnā nodibināja slepenu skolu. Šeit mācītajām meitenēm bija jākļūst…
  • Austrumu oficīna bija paredzēta muižas kalpiem. Šeit bija muižas administrācija, kur tika kārtotas saimniecības lietas. Sava istaba bija muižas grāmatvedim. Atsevišķas telpas bija virtuvei. Muižā strādājošajiem kalpiem šeit pat austrumu oficīnā bija ierādītas istabas.
  • Sarkano ķieģeļu neogotiskā stila stallis uzbūvēts pretī centrālajai muižas ēkai. Ēkā ierīkota kariešu novietne, kur tika novietotas grāfa ikdienas un svētku karietes. Zirgu treniņiem ierīkota manēža. Stallī tika audzēti dažādu šķirņu zirgi, bet galvenokārt – žemaituki. Par tiem rūpējās trīs strādnieki. Tagad bijušajā stallī 800 cilvēkiem paredzētajā zālē tiek organizēti klasiskās mūzikas koncerti.
  • Masīvais žogs ieskāva gandrīz 60 hektāru parka teritoriju. Galvenie vārti ierīkoti parka dienvidrietumu malā. Vārtu nišas rotāja XVI gs. bruņinieku skulptūras. Augšā – žemaišu simbols – lācis, kas tur vairogus ar Oginsku ģerboņiem. Dienā parka vārti bija atvērti. Pulksten 22.00 tos aizvēra. Tos, kas vēlējās iziet laukā, izlaida sargs. Sargs, kurš glabāja atslēgas, dzīvoja blakus…
  • Masīvais žogs ieskāva gandrīz 60 hektāru parka teritoriju. Galvenie vārti ierīkoti parka dienvidrietumu malā. Vārtu nišas rotāja XVI gs. bruņinieku skulptūras. Augšā – žemaišu simbols – lācis, kas tur vairogus ar Oginsku ģerboņiem. Dienā parka vārti bija atvērti. Pulksten 22.00 tos aizvēra. Tos, kas vēlējās iziet laukā, izlaida sargs. Sargs, kurš glabāja atslēgas, dzīvoja blakus…
  • Baltie galdauti, palagi un rotājumi nonāca muižas teritorijas malā esošajā veļas mazgātavā. Lai mazgātājām ūdeni nevajadzētu tālu nest, veļas mazgātava ierīkota blakus dīķim. Sarkano ķieģeļu veļas mazgātava saglabājusies līdz mūsdienām. XX gs. otrajā pusē šī ēka pārtapa par dzīvojamo māju.
  • Pluņģes lauku muižas pulksteņa māja – oranžērija ir senākā muižas būve. Uz mūra pamatiem akmenī iegravēts būvniecības datums – 1846. gads. Šo pili būvēja tā laika muižas īpašnieks, Krievijas impērijas grāfs Nikolajs Zubovs. Uzaicinātais itāļu arhitekts pili projektēja kā miniatūru Florencē esošā Palazzo Vecchio nama kopiju. Sarkano ķieģeļu pils tornis ir 12 metrus augsts. Tajā…
  • Parka rietumu daļā saglabājusies mājiņa, ko sauca par “bažantēriju”. Nosaukums cēlies no poļu valodā par “bažaniem” sauktajiem fazāniem. Šajā divstāvīgajā mājā dzīvoja muižas parkā audzēto fazānu uzraugs. Divas reizes dienā viņam nācās pūst taurē. Tikai uz šī instrumenta skaņām atsaucās fazāni, kad bija jāpulcējas uz barošanu. Fazānu uzraugs rūpējās arī par citiem parka dzīvniekiem: zaķiem,…
  • Advokāta nams uzbūvēts 1910. gadā. Tas pacēlās Brīvības (Laisvės) alejas galā. Nosaukums šim namam dots atbilstoši tā iemītniekam. Šeit bija apmeties kunigaites Marijas Oginskienes advokāts Skladovskis. Advokātam tajos laikos bija jārūpējas par juridiskiem dokumentiem, jākārtot muižas biznesa lietas.
  • Oginska laikos dabīgā meža vietā ierīkotā parka teritorija sasniedza gandrīz 60 hektāru. Galvenā aleja sākās no galvenajiem parka vārtiem. Līkumojot starp dažādiem kokiem un krūmiem, tā veda uz muižas galveno ēku. Oginskiem patika apsēsties netālu no mājas Babruņģa upes pusē ierīkotajā terasē. Iespējams, zināmākais parka koks ir Pērkona ozols. Blakus tam pagānu laikos tika dedzināta…
  • Par pili sauktais Pluņģes pilskalns slejas ielejā Babruņģas upes līkumā, uz atsevišķa kalna. Pilskalns atrodas ne vairāk kā puskilometra attālumā no pilsētas centra. Uzkāpjot pa stāvu piecus metrus augstu nogāzi, skatam paveras plašs četrstūra formas laukums.
  • Pluņģes vecajos kapos kapelu par grāfa Zubova līdzekļiem uzbūvēja 1858. gadā. To būvējušie vietējie meistari – mūrnieks, skārdnieks un galdnieks – pat tika nosūtīti uz Prūsiju pilnveidoties. Atgriezušies viņi uzbūvēja mazu baznīciņu: ar torni, trīs altāriem, kanceli, kora balkonu, prezbitēriju. Baznīcas zvans 1863. gadā izliets par Mīkola Uzneviča līdzekļiem. Pirmā pasaules kara laikā, sargājot no…

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Savivaldybė : Plungės raj. sav.

Leave a Reply

Your email address will not be published.