PAŽAISLES KAMALDULIEŠU KLOSTERA ANSAMBLIS

Kauņas ūdenskrātuves pussalā Pažaisles kamalduliešu klosteri sāka būvēt XVII gadsimtā. Klosterim vietu izvēlējās un celtniecību finansēja Lietuvas dižkunigaitijas kanclers Kristups Zigmants Pacs. Viņš un viņa ģimene klosterī arī tika apglabāti. Nelielam ticīgo lokam paredzētais klosteris izmaksāja astoņus miljonus auksinu. Mēdza stāstīt, ka K. Z. Pacs tādā veidā mēģināja izpirkt savu vainu par jaunas meitenes izvarošanu šajā apkaimē. Citi sprieda, ka augstmanis cenšas atbrīvoties no velniem, kas apsēduši Pažaisles kalnu. Pats klostera iniciators visu savu uzmanību veltīja darbinieku meklēšanai. Arhitektus klostera celtniecībai viņš ataicināja no Itālijas. No ārzemēm ieradās arī gleznotājs un skulptors, kas dekorēja baznīcu un sakristeju. Klostera dibinātājs arī modri uzraudzīja rēķinus. Kaulēdamies un meklēdams lētākus celtniecības materiālus, uzrakstīja ne vienu vien vēstuli. Būvmateriālu jautājumos arī mūki darbojās kā starpnieki. Pateicoties Krakovas marmora lauztuvju tuvumā esošā Polijas un Lietuvas galvenā kamalduliešu klostera centieniem, Pažaislē netrūka marmora. Ar melnu un sarkanu marmoru bija klātas sienas, durvju apmales, balkoni, grīdas. Itāļi arhitekti Džovanni Frediani, brāļi Pjetro un Karlo Puttini klostera kompozīciju veidoja atbilstoši kamalduliešu klosteru ģerbonim – divi baloži, kas dzer no viena kausa. Baložus aizstāja divi pieguļošie dārzi, kausu – zemes gabala vidusdaļa ar aleju. Baznīca, klostera ziemeļu un vidējais korpuss ar iekšējiem pagalmiem atdalīja baznīcas pagalmu no mūku vientuļnieku cellēm. Lai nokļūtu baznīcas pagalmā, bija jāiziet cauri trijiem vārtiem.
Greznajā klosterī apmetušies mūki ievēroja stingru askētisku kārtību. Kamaldulieši apņēmās dzīvot cellēs, katru dienu strādāt fizisku darbu, nesarunāties savā starpā. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka mūki, kas dzīvoja klusumā, satikuši viens otru, pasacījuši tikai: „Atceries, ka mirsi.” Viņi gulējuši cellēs novietotos šķirstos, zem galvas palikuši ķieģeli. Pārsteidza arī mūku uzturs. Gaļu viņi neēda, bet pusdienās galdā tika likti baznīcas pagalma akās izaudzēti bruņurupuči. XIX gadsimtā klosteri izpostīja Napoleona armijas karaspēks. Pēc sacelšanās 1831. gadā īpašums tika konfiscēts un nodots pareizticīgo mūkiem. Starpkaru laikā klosterī apmetās Sv. Kazimira kongregācijas māsas. Pēc Otrā pasaules kara te bija veco ļaužu nams, slimnīca. Pēc Neatkarības atgūšanas klosteris atdots atpakaļ Sv. Kazimira māsu kongregācijai.

  • Starp visām Pažaisles kamalduliešu klostera ēkām baznīca izceļas ar savu lielumu un arhitektūru. Tās stūrakmeni iesvētīja 1667. gadā. Baznīcu projektēja itāļu arhitekts Džovanni Batista Frediani. Baznīcas centrālā daļa bija sešstūra formas, tā apvienoja četras baznīcas telpas. Pie tās glaudās divi 32 metrus augsti torņi.  Fresku gleznošanai un ciļņu veidošanai tika ataicināti meistari no Itālijas. Viļņas…
  • Klostera ziemeļu ēka tika uzcelta XVII gs. Tajā bija mazā un lielā ēdamtelpa. Lielā bija droši vien visgreznākā telpa visā mājā. Tās sienas rotāja grebti zelta paneļi, velves – freskas. Ēdamtelpas, kur mūki pulcējās pusdienās vai vakariņās, bija viena no nedaudzajām vietām, kur vientuļnieku dzīvi dzīvojošie kamaldulieši redzēja viens otru. Tajā pašā ēkā bija arī…
  • Klostera dienvidu mājā bija ierīkotas mūku celles. Mūki tajās pavadīja daudz laika vientulībā un klusumā. Daļā telpu atradās slimnīca un aptieka. Atsevišķa telpa bija paredzēta karcerim. Tajā ieslēdza mūkus, kuri bija pārkāpuši klostera noteikumus. XIX gadsimtā Pažaislē bija apmetušies pareizticīgo mūki. Pagalma arkādes tika aizmūrētas, otrā stāva telpas pielāgotas dzīvokļiem. XX gadsimtā ēkas tika rekonstruētas.
  • Pažaisles klostera ansambļa ziemeļu oficina celta XVII  gs. Vienstāva ēka bija savienota ar baznīcas pagalmu, bet tās galvenā fasāde bija vērsta pret klostera lielo pagalmu. XIX gadsimta pirmajā pusē tur bija dzirnavas.  Kad kamaldulieši pēc Krievijas varas iestāžu rīkojuma atstāja klosteri, oficina tika rekonstruēta. Tās telpas izlēma pielāgot skolai.  Vēlāk ēka kļuva par muzeja administratīvajām…
  • Vienstāva dienvidu oficina celta XVII gs. Tā ir viena no pirmajām klostera ēkām. Te bija ierīkotas istabas, atsevišķa telpa virtuvei, kur iedzīvotājiem tika gatavots silts ēdiens. Vēlāk mūki dienvidu oficinas ēku sāka izmantot kalēju darbiem. Kad XIX gs. klosteris tika nodots pareizticīgajiem, oficinā ierīkoja pareizticīgo ziemas baznīcu. Vēlāk Sv. Kazimira kongregācijas māsas oficinu pārveidoja par…
  • Pažaisles klostera viesu nams pie liepu alejas parādījās XVII  gadsimta beigās. To projektēja itālis D. B. Frediani. Viesu namā apmetās garāmbraucoši ticīgie un svētceļnieki. Viena no greznākajām telpām bija dibinātāju zāle. Tai līdzās bija freskām rotāta viesistaba, atpūtas telpas. Netālu dzīvoja administrators un vārtsargs. Viņam bija uzdots uzraudzīt viesu nama centrā uzceltos divstāvu Svētos vārtus.…
  • Līdz mūsdienām ir saglabājušies mūkiem vientuļniekiem paredzētie namiņi. Celtnieki bija uzbūvējuši trīspadsmit atsevišķas mājiņas četrās rindās. Uz mājiņu dienvidu fasādēm bija iezīmēti saules pulksteņi. Kamaldulieši propagandēja askētisku dzīvesveidu, viņu mājiņas citu no citas atdalīja mūra žogs, pie tā bija sastādīti mūžzaļie bukši un puķes.  Katrā mājiņā bija četras istabas. Viena bija miegam, otra, apsildāma ar…
  • Līdz mūsdienām ir saglabājušies mūkiem vientuļniekiem paredzētie namiņi. Celtnieki bija uzbūvējuši trīspadsmit atsevišķas mājiņas četrās rindās. Uz mājiņu dienvidu fasādēm bija iezīmēti saules pulksteņi. Kamaldulieši propagandēja askētisku dzīvesveidu, viņu mājiņas citu no citas atdalīja mūra žogs, pie tā bija sastādīti mūžzaļie bukši un puķes.  Katrā mājiņā bija četras istabas. Viena bija miegam, otra, apsildāma ar…
  • Līdz mūsdienām ir saglabājušies mūkiem vientuļniekiem paredzētie namiņi. Celtnieki bija uzbūvējuši trīspadsmit atsevišķas mājiņas četrās rindās. Uz mājiņu dienvidu fasādēm bija iezīmēti saules pulksteņi. Kamaldulieši propagandēja askētisku dzīvesveidu, viņu mājiņas citu no citas atdalīja mūra žogs, pie tā bija sastādīti mūžzaļie bukši un puķes.  Katrā mājiņā bija četras istabas. Viena bija miegam, otra, apsildāma ar…
  • Kad klosterī apmetās kamalduliešu mūki, kas atzina savrupu dzīvi, vietējie iedzīvotāji sāka jokot, ka augstais zvanu tornis mūkiem ir vienīgā iespēja redzēt pasauli. Vienpadsmit metrus augstais zvanu tornis būvēts XVIII gadsimtā. Torņa apakšā ierīkots altāris, virs tā neliels balkoniņš. Saskaņā ar Pažaisles klostera dibinātāja Kristupa Zigmunda Paca ieceri klosterī bija ierīkoti divi zvani. Viens bija…
  • Veļas mazgātava, kas bija savienota ar klostera ziemeļu spārnu, tika uzbūvēta XVIII gadsimtā kopā ar citām klostera ansambļa ēkām. Tajā pašā ēkā bija arī telpa matu griešanai. Atsevišķa telpa bija medus sviešanai un pat uzlējumu gatavošanai. Kad XIX gadsimtā klosterī iekārtojās pareizticīgie, veļas mazgātavas ēka tika saremontēta. Ielika jaunu grīdu, uzbūvēja krāsni, un te sāka…
  • Pažaisles klostera saimniecības pagalma ziemeļu daļā esošā ratnīca būvēta XVIII gadsimtā. Ratnīcu uzbūvēja no baļķiem, tai bija lubu jumts. Ēkā bija četras atsevišķas telpas. Tajās mūki turēja karietes un ratus.  Plašie vārti uzbūvēti abās fasādes pusēs. XIX gadsimtā ratnīcu izmantoja kā šķūni. Ēka jau kādu laiku bija atstāta bez uzraudzības, tā sāka brukt, līdz 1968.…
  • Stallis tika uzbūvēts XVIII gadsimtā Pažaisles klostera saimniecības pagalmā. Te tika turēti mūku zirgi. 1843. gadā koka staļļa vietā tika uzcelta mūra ēka. Pēc Otrā pasaules kara stallim izcirta jaunus logus, ēkā ierīkoja jaunas telpas. Tagad bijušajā stallī ir katlu telpa un muzeja dienesta telpas.
  • XVII gadsimtā no Skandināvijas pelēkā smilšakmens būvētie vārti paver ceļu uz Pažaisles klostera sakrālo telpu. Iegājuši pa Lielajiem vārtiem, apmeklētāji nokļuva liepu alejā. Izejot caur to, nokļuva pie vēl vieniem Svētajiem vārtiem, kurus uzraudzīja blakus dzīvojošais vārtu sargs. Tikai aiz tiem pavērās īstā svētnīcas telpa.  No Lielajiem vārtiem sākas arī visā klosterī dominējošā Marijas cildināšanas…
  • Visu Pažaisles klostera ansambļa galveno teritoriju no garāmgājēju acīm slēpa divarpus metrus augsts žogs.  17. gadsimtā uzmūrētais vienlaidu žogs sākas no Lielajiem vārtiem un abās pusēs liepu alejai stiepjas līdz viesu namam, tālāk ar divām līnijām savieno citas klostera ēkas. Neredzot, kas notiek aiz žoga, cilvēki kamalduliešu ikdienu apvija baumām.  Vadīdami savas dienas aiz augsta…
  • Mūra žogs, kas apjož visu klostera ansambli, sadala divās daļās mūku dzīvojamo telpu – ermitoriju. Vienā pusē, noviciātā, tika ievietoti jaunpienācēji. Otrā pusē, silentiumā, bija mūku vientuļnieku klusuma telpa. Tagad žoga vietā ir saglabājušies tikai no ķieģeļiem mūrēti vārti ar divslīpju jumtiņiem.
  • Ar augstu žogu no horizontāli saliktiem koka baļķiem bija ieskauti arī klostera dārzi. XVII gadsimtā tika uzcelti vārti, kas ved uz dārzu.  Dārzā mūki nokļuva pa pusapļa formas vārtu ailu.  Cits koka žogs dārzus atdalīja no saimniecības pagalma. Uz tiem veda tādi paši vārti. Vēl divi vienādi vārtiņi bija ierīkoti pie paša klostera viesu nama. …
  • Ar augstu žogu no horizontāli saliktiem koka baļķiem bija ieskauti arī klostera dārzi. XVII gadsimtā tika uzcelti vārti, kas ved uz dārzu.  Dārzā mūki nokļuva pa pusapļa formas vārtu ailu.  Cits koka žogs dārzus atdalīja no saimniecības pagalma. Uz tiem veda tādi paši vārti. Vēl divi vienādi vārtiņi bija ierīkoti pie paša klostera viesu nama. …
  • Pažaisles klostera pagalmā iepretī ieejām oficinās esošās akas ierīkotas XVII gs. Lietuvā reti sastopamās baroka laikmeta akas greznotas ar gracioziem kalta metāla kroņiem. Šajās akās mūki kamaldulieši, kas neēda gaļu, audzēja bruņurupučus. Tos baroja, uzraudzīja. Kad izauga, tie nokļuva uz pusdienu galda. 1836. gadā, kad klosteris tika slēgts, akas tika aizraktas. Tās atkal tika iztīrītas…
  • Pažaisles klostera pagalmā iepretī ieejām oficinās esošās akas ierīkotas XVII gs. Lietuvā reti sastopamās baroka laikmeta akas greznotas ar gracioziem kalta metāla kroņiem. Šajās akās mūki kamaldulieši, kas neēda gaļu, audzēja bruņurupučus. Tos baroja, uzraudzīja. Kad izauga, tie nokļuva uz pusdienu galda. gadā, kad klosteris tika slēgts, akas tika aizraktas. Tās atkal tika iztīrītas un…
  • Pažaisles kamalduliešu klostera eremitorija aka ierīkota XVII gadsimta beigās. Akai bija jumtiņš ar vēja rādītāju. Vēlāk, kad klosterī iekārtojās pareizticīgie svētceļnieki, tika izgatavota jauna akas vārpsta, pābūvēts jumts. XX gadsimtā no jauna tika pārtaisīta visa aka.
  • Pažaisles kamalduliešu ansambļa sākumu apzīmē XVII gadsimtā celtie ceļa stabi. Tie novietoti abpus ceļam, kas ved uz Lielajiem vārtiem un liepu aleju. Lietuvā reti sastopamie baroka laikmeta ceļa stabi tēsti no sārta granīta. Gan ziemeļu, gan dienvidu ceļa stabs ir vertikāli cilindriskas formas, ar puslodes formas augšu.
  • Pažaisles kamalduliešu ansambļa sākumu apzīmē XVII gadsimtā celtie ceļa stabi. Tie novietoti abpus ceļam, kas ved uz Lielajiem vārtiem un liepu aleju. Lietuvā reti sastopamie baroka laikmeta ceļa stabi tēsti no sārta granīta. Gan ziemeļu, gan dienvidu ceļa stabs ir vertikāli cilindriskas formas, ar puslodes formas augšu.

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Savivaldybė : Kauno m. sav.

Leave a Reply

Your email address will not be published.