LEIPALINGAS LAUKU MUIŽA

Leipalinga nodibināta Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas karaļa Aleksandra valdīšanas laikos. Karalis Žīgimants Vecais (Žygimantas Senasis) 1508. gadā muižu uzdāvināja Jonam Sapiegam (Jonas Sapiega). Viņa dzimta Leipalingu pārvaldīja gandrīz 250 gadu.

Līdz mūsdienām saglabājušos muižas galveno ēku uzbūvēja cits īpašnieks, Viļņas kapitula kanoniķis Antans Kruševskis (Antanas Kruševskis). Būvdarbi uzticēti arhitektam Martīnam Knakfusam (Martynas Knakfusas). Kad bija uzbūvēta ar mūra kolonnām rotātā muižas ēka, lieli būvniecības plāni bija arī saistībā ar baznīcu. To plānoja milzīgu, ar trim jomiem un diviem torņiem. Taču būvdarbus izjauca A. Kruševska slimība. Steigā tika nolemts uzlikt jumtu, pat nepabeidzot mūrēt jomu sienas.

Runā, ka kāds no Kruševsku dzimtas jaunekļiem baznīcā arvien nolūkojis pievilcīgas meitenes. Kad kāda iepatikusies, sulainim viņa bija jānogādā muižas parka malā esošā sarkanu ķieģeļu ēkā, ko sauca par izpriecu māju. Ja meitene palika stāvoklī, tā tika izprecināta vaļiniekam. Brīvās vietas aizpildīšanai meklēja jaunu kandidāti. Nobijušās meitenes pēc viņām lūkojošos jaunekli iesauca par muižas velnu.

Ne mazāk no muižas saimniekiem baidījās arī vaļinieki. 1820. gadā nomira A. Kruševskis, bet viņa radinieki, kas mantoja muižu, bija slaveni ar savu nežēlību. Līdz nāvei ar rīkstēm tika pērti pat tikai darbu nokavējuši strādnieki. Atšķirībā no vaļiniekiem, pret suņiem muižas saimnieki izrādīja īpašu uzmanību. Jaunos muižas kucēnus pat zīdīja muižas kalpones. Pret suni varēja tikt iemainīts jebkurš strādnieks.

Vēlākie muižas īpašnieki maz izcēlās – vieni muižu nospēlēja, citi atdeva kā parādu, visbeidzot muižu par parādiem ieguva poļu inženieris Petrs Balinskis. Muižā viņš ierīkoja greznu rezidenci ar oranžēriju. Uzbūvēja trīsstāvīgu graudu noliktavu un pārplānoja muižas parku. Kā pēdējais 1913. gadā muižu ieguva Stepons Dors Dornalovičs, kurš Leipalingā nedzīvoja.

Muižu uzraudzīja pilnvarotais, kurš, sākoties Pirmajam pasaules karam, aizbēga. 1920. gadā Leipalingas muižu pārņēma Lietuvas valsts. Muižā tika atvērta proģimnāzija. 2015. gadā muižā tika ierīkota bibliotēka, novadpētniecības muzejs un seņūnijas pārvalde.

  • Pašreizējā muižas ēka uzbūvēta XVIII gs., kad muižu pārvaldīja Viļņas kapitula kanoniķis Antans Kruševskis. Muižas ēku projektēja talantīgais tā laika arhitekts Martīns Knakfuss. Muiža bija viens no pēdējiem viņa pasūtījumiem. Galvenā ēkas fasāde atbilstoši arhitekta projektam vērsta uz pilsētas pusi. Ziemeļu fasādi rotāja sešas doriskās kolonnas un portiks. Dienvidu – četras kolonnas ar plašu trīsstūrveida…
  • Būvējot muižu, vienlaikus blakus pacēlās arī vienstāvīga oficīna. Taisnstūra formas ķieģeļu ēkas fasādes apakšdaļa rotāta ar profilētām karnīzēm. Tajā tika izmitināti muižas kalpi. Saimnieki visaugstāk vērtēja muižas pārzini. Viņam bija uzticēts ne tikai rūpēties par saimniecības lietām, bet arī sodīt vaļiniekus. Tuvas attiecības ar muižnieku ģimeni bija arī sulainim. Viens no Kruševsku dzimtas jaunekļiem sulaini…
  • XIX gs. I pusē muižas būves papildināja divstāvīga vaļinieku māja. Tā būvēta, kad muižu pārvaldīja poļu inženieris Petrs Balinskis (Petras Balinskis). Pirmais vaļinieku mājas stāvs uzmūrēts no muižas laukos savāktiem akmeņiem. Spraugas aizpildītas ar sīkiem akmentiņiem. Otrajā stāvā ierīkots balkons. Visu ēkas fasādi ieskauj koka galerija ar abpusējām koka kāpnēm. Vaļinieku māja bija paredzēta algādžiem.
  • Vienstāvīgā saimniecības ēka būvēta aptuveni vienā laikā ar muižas galveno ēku. Divslīpju saimniecības ēkas fasādi rotā apmestu ķieģeļu mūra profilēta karnīze. Vienlaicīgi saimniecības ēkā tika turēti aptuveni 50 zirgi, audzēti 100 liellopi un aptuveni tikpat mazie dzīvnieki.
  • Neskaitot dažādas palīgēkas, Leipalingas muižas īpašumos tika ierīkota arī spirta tecinātava. Tā ir vienstāvīga ēka ar divslīpju mansardu. Pēc muižas sadalīšanas spirta tecinātava tika iznomāta Kauņas ebreju kopienai. Tā tecinātavā nodarbināja vietējās pilsētiņas ebrejus. Ēkas arhitektūra pēc būtības mainījās padomju laikos, kad tai tika uzbūvēts vēl viens stāvs.
  • Seiras upes kreisajā krastā augstajās upes nogāzēs un ielejā esošo Leipalingas muižas parku ierīkoja Sapiegu dzimta. Pēc dažiem gadsimtiem, muižu pārvaldot polim Petram Balinskim, parks tika pārveidots angļu stilā. Izveidoti pastaigu celiņi, izrakts Simoniškes ezeriņš, kas ar kanāliem savienots ar muižas dīķiem, uzbūvēti interesanti tiltiņi. Jauktajā skujkoku un lapu koku parkā visvairāk bija priežu, egļu,…
  • Seiras upes kreisajā krastā augstajās upes nogāzēs un ielejā esošo Leipalingas muižas parku ierīkoja Sapiegu dzimta. Pēc dažiem gadsimtiem, muižu pārvaldot polim Petram Balinskim, parks tika pārveidots angļu stilā. Izveidoti pastaigu celiņi, izrakts Simoniškes ezeriņš, kas ar kanāliem savienots ar muižas dīķiem, uzbūvēti interesanti tiltiņi. Jauktajā skujkoku un lapu koku parkā visvairāk bija priežu, egļu,…

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Savivaldybė : Druskininkų sav.
El. paštas : info@surusvejai.lt
Telefonas : +370 615 84052
Daugiau informacijos : www.surusvejai.lt

Leave a Reply

Your email address will not be published.