KRETINGAS MUIŽA

Kretingas muiža rakstītajos avotos tiek pieminēta kopš XVI gadsimta. 1572. gadā šeit īpašumu nopirka Jans Karolis Hodkevičs. Vēlāk Kretingas muižu ieguva augstmaņi Sapiegas, pēc tam kņazi Masaļski, grāfi Potocki, Zubovi. 1874. gadā muižu nopirka grāfs Jozefs Tiškevičs. Gadu vēlāk viņš ar visu ģimeni pārcēlās uz Kretingu. Tiškevičs, kam tajā laikā bija augsts stāvoklis sabiedrībā, sāka pārbūvēt muižu. Muižas ēka kļuva skaistāka. Baltajā zālē tika rīkotas dzīres, sarkanajā klausījās mūziku. Muižā spēlēja profesionāls orķestris. Labā laikā Tiškeviči iekārtojās dārza lapenē blakus milzīgai kastaņai un vizinājās ar laivām muižas dīķos.
Kad laiks nebija tik labs, orķestra mūzikas skaņas skanēja pat līdzās pilij uzbūvētajā oranžērijā. Tas ir viens no lielākajiem privātajiem ziemas dārziem Eiropā. Trīsstāvu oranžērijā auga palmas, agaves un pat viens no vecākajiem augiem pasaulē – cika. Starp zaļajiem augiem bija dzirdama kanārijputniņu dziedāšana, lejā mirgoja ūdens baseini. Ziemassvētkos te tika novietota liela egle. Kalpu bērni pulcējās pie tās saņemt dāvanas.
Grāfam patika inovācijas, un 1878. gadā Kretingas muižas dzirnavās tika ierīkota pirmā hidroelektrostacija Lietuvā. Vēl pēc dažiem gadiem muižā ierīkoja pirmo telefona līniju. Tā savienoja trīs grāfa īpašumus – Kretingā, Pluņģē un Rietavā.
Tiškevičs, kam netrūka bagātības un ienākumu, netālu no dīķa uzcēla dziednīcu. Tajā strādāja muižas ārsts un bez maksas ārstēja sasirgušos kalpus un algādžus. Šeit bija arī veco ļaužu nams. Grāfa meita Marija Tiškevičūte atklāja pirmo Lietuvas bērnudārzu.
Grāfs Tiškevičs, kas tik ļoti loloja Kretingas muižu, mira 1891. gadā. Grāfa ķermenis Palangā tika iezārkots un stikla šķirstā, ģērbts pulkveža parādes uniformā, ar katafalku tika vests uz Kretingu. Grāfs apglabāts Tiškeviču ģimenes kapličas pagrabā. Pēc grāfa nāves muižu mantoja Tiškeviča dēls Aleksandrs. Jaunais īpašnieks izveidoja rūpniecības uzņēmumus, audzēja šķirnes liellopus. 1940. gadā padomju vara Tiškevičus izlika no muižas. Gadu vēlāk Tiškevičs atgriezās izdemolētajā pilī, taču nekavējoties kopā ar meitu aizbrauca uz Rietumiem. Miris 1945. gadā Vācijā.
Pēc kara muižas namā bija grāmatvežu skola, vēlāk – lauksaimniecības skola. Blakus pilij pacēlās silikātķieģeļu skolas piebūve, kopmītne, garāža. Tagad muižā un oranžērijā ir muzejs.

  • Neorenesanses stila ķieģeļu ēka Kretingā tika uzcelta 1860.–1870. gadā. Par būvniecību rūpējās Nikolajs Zubovs. Viņš uzbūvēja austrumu un rietumu korpusu un tos savienojošo koka koridoru. Kad muižu ieguva Tiškevičs, vienā korpusā ierīkojās viņš un viņa sieva, otrā bērni. Drīz vien darbīgais grāfs nolēma pili pārbūvēt. Ierīkoja Balto banketu zāli, Sarkano mūzikas zāli. Pils bija dekorēta…
  • Kretingas muižā ir saglabājušies pamati un dažas sienas no XIX gadsimta otrajā pusē celtās siltumnīcas. Taisnstūra formas siltumnīcā tika audzēti dažādi labumi. Produkti no siltumnīcas nokļuva tieši virtuvē. Tiškevičiem ēdienu sagatavoja vietējais – Kretingas iedzīvotājs Aleksandrs Jonuškis. Viņš tik labi prata izpatikt saimnieku garšai, ka tika augstu vērtēts un mīļi saukts par Oli.
  • Muižas dārznieks dzīvoja vienstāva ēkā muižā. Viņa mājai bija mansards un pagrabs. Dārznieka mājā patvērumu meklēt nācās arī Aleksandram Tiškevičam. Viņš te tika izmitināts, kad pili 1940. gadā ieņēma krievu karaspēks.
  • Blakus Tiškeviču muižas ratnīcai saglabājusies siltumnīca celta XIX–XX gadsimtā. Tolaik grāfs Tiškevičs muižā bija izveidojis veselu siltumnīcu saimniecību. Siltumnīcas bija vairākas. Līdz šim saglabājusies tikai viena. Siltumnīcas stikla ēkai abos galos bija ķieģeļu piebūves. Vienā muižas dārznieks glabāja dažādus darbarīkus, otrā bija krāsns. Tagad bijušajā siltumnīcā garšaugu dārzam vieta ir atstāta tikai rietumu pusē. Citas…
  • Pirmā kalpu māja, kura tagad ir sabrukusi, Kretingas muižā celta XIX gadsimta otrajā pusē. Vienstāva ēka bija būvēta no koka baļķiem. Tā tika piešķirta diviem strādniekiem, kas rūpējās par muižas dārzu. Kalpu mājas dzīvokļos darbinieki dzīvoja kopā ar savām ģimenēm. Pēc kara kalpu mājas fasādei tika uzcelta piebūve.
  • Kretingas muižas stallis būvēts XIX gadsimta otrajā pusē. Stallī tika turēti tikai darba zirgi. Tos galvenokārt izmantoja siltumnīcu un dārza kopšanas darbiem. Parasti bija divi pāri zirgu. Pēckara periodā staļļi tika rekonstruēti – tos pagarināja, uzceļot silikātķieģeļu piebūvi. Tagad no bijušā staļļia palikuši tikai pamati.
  • Ratnīcas koka ēka Kretingas muižā ir minēta jau 1771. gada inventāra aprakstos. Tajā laikā Kretingu pārvaldīja kņazs Masaļskis. Koku nomainīja ar mūri grāfs Jozefs Tiškevičs, kas XIX gadsimtā iegādājās muižu. Ratnīcā tika turētas grāfu karietes un rati. Ēkā varēja iekļūt pa divām platām durvīm. Austrumu daļa bija paredzēta „izbraucamajiem” zirgiem. Ar tiem grāfi devās braucienos.…
  • Dulpuča un Akmenas upju satekā pie aizsprosta uzceltās muižas dzirnavas minētas jau 1672. gada muižas inventarizācijas grāmatās. Pēc simts gadiem dzirnavas, uzskatot par muižai piederošu objektu, ir pieminējis arī bīskapa Ignota Jokūba Masaļska ieceltais mērnieks. XIX gadsimtā, kad dzirnavas rekonstruēja grāfs Jozefs Tiškevičs, tika uzcelta sarkano ķieģeļu virsbūve. Tur sāka darboties Lietuvā pirmā hidroelektrostacija. Elektrība…
  • Muižas pārvaldnieka divstāvu mūra māja celta tajā laikā, kad Kretingā valdīja Platons Zubovs. Kamēr tika būvēts muižas nams, te apmetās Zubovu ģimene. Gandrīz visās telpās ir dēļu grīdas, griesti ir apmesti, daļai logu ir slēģi. Telpas apsildīja dekorētas podiņu krāsnis. Par veco pili dēvētajā ēkā bija apmetusies arī grāfiene Sofija Tiškevičiene, kad tika sākts galvenā…
  • Nost no pārējām muižas ēkām stāvošā māja ir vienīgā ēka, kas atrodas Akmenas upes otrā pusē. Tā tika izmantota kā dzīvojamā māja. Grāfs Tiškevičs, kas tolaik paplašināja saimniecību, uzbūvēja daudzas saimniecības ēkas, tām līdzās pacēlās dzīvojamās ēkas. Vienkāršākie darbinieki dabūja dzīvokļus vai istabas kalpu mājās. Svarīgākajiem kalpotajiem tika piešķirtas atsevišķas mājas.
  • Kretingas muižas noliktava celta XVIII gadsimtā. Vienstāva ēkā ar mansardu un pagrabu tika glabāti dažādi mājsaimniecības piederumi un darbarīki. Kad muižu nopirka grāfs Jozefs Tiškevičs, viņš nolēma veikt rekonstrukciju. Piebūvēja sarkano ķieģeļu sienas, noliktava tika pagarināta. No tās izkravāja un izveda nevajadzīgās lietas, ierīkoja istabas. Tajās apmetās muižas darbinieku ģimenes. Atlikušo telpu iznomāja maiznīcai. Vēlāk…
  • Spirta rūpnīca tika uzcelta XVIII gadsimtā, kad valdīja kņazi Masaļski. Kvadrātveida ēkas sienas no divām pusēm bija apbērtas ar zemi. Jumtu klāja dakstiņi. Iekšā viena telpa bija paredzēta miltu glabāšanai. Bija atsevišķas telpas degvīna destilēšanai, iesala žāvēšanai un raudzēšanai, alus darīšanai. Vēl viena istaba bija paredzēta degvīna darītājam, kas uzraudzīja ražošanu. To, kas ražošanā palika…
  • Kretingas muižas administratīvā ēka celta XIX gadsimtā. Vienstāva ēkā atradās muižas administrācija. Šeit gaidīja svarīgos jautājumos atnākušie vietējie iedzīvotāji vai muižas darbinieki, kas vēlējās saņemt algu. XX gs. ēku tajā esošās pienotavas dēļ bieži dēvēja par „balto”. Pienotavā tika savests no visām muižas govīm izslauktais piens. Daļu piena izmantoja siera, biezpiena, sviesta ražošanai, bet pārējo…
  • Kalpu mājā tika izmitināti muižas algotie darbinieki. Dzīvokļos viņi dzīvoja kopā ar ģimenēm. Par koka kalpu mājas izskatu, kā tas parasti notiek ar šādām ēkām, neviens daudz neuztraucās. Taisnstūra formas vienstāva koka ēka bija apšūta ar koka dēļiem un līstēm. Par iekšējo interjeru rūpējās paši iedzīvotāji.
  • Kad Kretingas muižu iegādājās grāfs Jozefs Tiškevičs, muižas darbība arvien paplašinājās. Lai realizētu visas ieceres, bija vajadzīgas darba rokas. Un algotajiem darbiniekiem bija vajadzīgas dzīvojamās telpas. Trešā T formas kalpu māja tika uzcelta XIX gadsimta otrajā pusē. Mājas pamati mūrēti no skaldītiem akmeņiem, sienas – no ķieģeļiem. No otras puses sienas bija apšūtas ar koka…
  • XIX gs. šķūnis būvēts no koka karkasu konstrukcijām. Ēka bija paredzēta kalpu mājas iedzīvotāju mājlopiem. Govi, kazu vai citu mājlopu turēja gandrīz katrs muižas algādzis. Šķūnī arī novietoja lopiem paredzēto barību. Ēku krietni izpostīja ugunsgrēks XX gadsimta 90. gados.
  • Kretingas muižas īpašnieks Jozefs Tiškevičs mājokļus muižas darbiniekiem piešķīra saskaņā ar viņu ieņemamo amatu. Skaistākā rezidence bija piešķirta muižas pārvaldniekam, māja bija dārzniekam. Atsevišķa neliela māja XIX gs. otrajā pusē tika uzcelta muižas kalējam. Viņš dzīvoja vienstāva guļbaļķu ēkā. Netālu atradās arī kalēja smēde.
  • Smēde Kretingas muižā parādījās kopā ar citām saimniecības ēkām XIX gs. Kalējam tajā darba netrūka. Viņam vajadzēja rūpēties par zirgu pakaviem, labot salūzušos darba rīkus, kalt dekoratīvos žogus, greznus kapu krustus. Vēlāk smēdē tika ierīkots piena uzpirkšanas punkts. Pārējā daļā ierīkoja dzīvojamās telpas.
  • Tajā laikā plašajā, vairāk nekā tūkstoš kvadrātmetru lielajā rija tika novietota novāktā labība. To te arī kūla un glabāja. Lai varētu ērti piebraukt pie rijas, bija ierīkots akmens bruģis. Tajā tika atrasta vēl Tiškeviču laikos ierīkota daudzpakāpju lietus ūdens novadīšanas sistēma. Tās projektēšanai grāfs bija nolīdzis ārzemju meistarus. No rijas lietus ūdens pa teknēm nonāca…
  • Kretingas muižas galdniecība būvēta XIX gs. Vienstāva ēkā galdnieki izgatavoja visu, kas tajā laikā bija vajadzīgs: krēslus, galdus, šūpuļus. Visplašākais darba lauks galdniecībai pavērās, kad Kretingā sāka būvēt Tiškeviču kapliču-mauzoleju. Muižas galdniekam bija jāizgatavo durvis, ozolkoka kora kāpnes ar margām, balkons. Pat kapličas lūgšanu soliņi bija viņa roku darbs. Vietējam amatniekam netika uzticēts vienīgi altāris.…
  • No laukakmeņiem un šķembām mūrētajā U veida kūtī turēja tikai darba zirgus. 40 metrus garajā darba zirgu stallī zviedza 17 pāri zirgu. Ēkā bija telpas pakaišiem, aizjūgiem un citām zirglietām. Vēlāk ēka tika rekonstruēta, tai piebūvēja silikātķieģeļu piebūvi. 1991. gadā stalli iznīcināja ugunsgrēks.
  • Ceturtā kalpu māja celta XIX gadsimta beigās. Vienstāva ēka tika būvēta no ķieģeļiem. Virs durvīm un logiem fasādi rotāja reljefi ķieģeļu mūra rotājumi. Šajā ēkā muižas īpašnieks bija izmitinājis vairāku muižas algoto darbinieku ģimenes.
  • Tikko bija iekārtojies muižas nama, grāfs ieplānoja netālu būvēt slimnīcu. Algu ārstam maksāja grāfs. Pakalpojumi vietējiem iedzīvotājiem tika sniegti bez maksas. Šajā pašā ēkā grāfiene Sofija Tiškevičiene bija izveidojusi bāreņu un veco ļaužu patversmi. Vēlāk grāfa meita Marija Tiškevičūte šeit nolēma izveidot pirmo Lietuvas bērnudārzu. 1898. gadā tajā tika uzņemti bērni vecumā no 5 līdz…
  • Taisnstūra formas muižas kūts tika uzcelta XIX gadsimtā, kad muižā valdīja kņazi Zubovi. Vēlāk grāfs Jozefs Tiškevičs pārņēma muižu un rekonstruēja ēku. Vienstāva ēka ar nojumi bija paredzēta graudu glabāšanai. 20. gs. ēka tika dēvēta par „muižas magazīnu”. Šeit muižas darbinieki varēja iegādāties nepieciešamos produktus vai izejvielas.
  • Stādījumi, kas pasargāja no piejūras vējiem un saules svelmes, Kretingas muižu ieskāva jau XVI gadsimtā. Augļu dārzs šeit tika izveidots 1778. gadā, kad muižā valdīja Ignots Jokūbs Masaļskis. Viņš ceļu no muižas uz baznīcu apstādīja ar liepām. Atveda uz Kretingu pirmos eksotiskos augus. Kopš 1795. gada grāfi Potocki paplašināja augļu dārzu, iestādīja vairāk nekā trīs…
  • Kretingas muižu no nepiederošu personu skatieniem aiz žoga noslēpa kņazs Zubovs. Žoga būvniecību uzsāka, kad starp muižas namu un dārzu bija izveidots ainavu parks. Žogs bija celts no akmeņiem, tā augšpuse bija klāta ar dakstiņiem. Kad muižu nopirka grāfs Jozefs Tiškevičs, viņš parku pārveidoja. Pēc parka paplašināšanas vajadzēja uzlabot arī žogu. Blakus Zubovu laikā būvētajai…
  • Neogotikas stila Tiškeviču ģimenes kapliča-mauzolejs uzcelts jaunajā kapsētā. Projektēt grāfu topošo atdusas vietu ieradās zviedru izcelsmes arhitekts Karls Eduards Strandmans. Vispirms no akmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem uzbūvēja mauzoleja pagrabu. Virs tā uzcēla kapliču. Kapličas logus rotāja vitrāžas ar svēto attēliem, sienas rotāja zīmējumi, koka durvis – Tiškeviču ģimenes ģerboņi. Koka altāri atveda no Varšavas galdnieku…
  • Kapsētas žoga un vārtu projektēšanai tika pieaicināts Krievijā dzīvojošais poļu izcelsmes arhitekts Jozefs Padlevskis. Žogs tika mūrēts no tepat muižas ķieģeļu ceplī apdedzinātiem ķieģeļiem. Profilētie, jumtiņam līdzīgie ķieģeļi rotājumiem tika atvesti no Prūsijas. Vēl Tiškevičiem dzīviem esot, žogs un vārti sargāja slavenās dzimtas atdusas vietu kapličā. Bet kara gados un padomju laikā žogs tika noārdīts,…
  • Kapsētas žoga un vārtu projektēšanai tika pieaicināts Krievijā dzīvojošais poļu izcelsmes arhitekts Jozefs Padlevskis. Žogs tika mūrēts no tepat muižas ķieģeļu ceplī apdedzinātiem ķieģeļiem. Profilētie, jumtiņam līdzīgie ķieģeļi rotājumiem tika atvesti no Prūsijas. Vēl Tiškevičiem dzīviem esot, žogs un vārti sargāja slavenās dzimtas atdusas vietu kapličā. Bet kara gados un padomju laikā žogs tika noārdīts,…
  • Ziemeļu vārti bija bija domāti mauzoleja un blakus esošo muižas kapu apmeklētājiem. Poļu izcelsmes arhitekts Jozefs Padlevskis, kas projektēja vārtus, tiem izvēlējās kapličai pieskaņotu neogotisko stilu. Vārtu pamatne bija mūrēta no akmeņiem. Izgatavot pašus vārtus palūdza kalējam. Viņš neskopojās ar ornamentiem. Ažūra kalta kompozīcija ar krustu vidū iemontēta arī atverēs tornīšiem, kuri sedza sānu vārtu…
  • Žogam ap kapsētu bija divi vārti. Dienvidu vārti bija paredzēti kapsētas apmeklētājiem. Tiem poļu izcelsmes arhitekts Josefs Padlevskis bija pielāgojis historisma stilu. Vārtu ailu veidoja divas masīvas kolonnas, kuras savienoja arkas veida pārsedze. Virs tās bija trīspakāpju frontons. Vārtu pamatne bija mūrēta no akmeņiem, sienas – no Kretingas muižas ceplī apdedzinātiem sarkanajiem ķieģeļiem. Ažūrie vārti…

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Savivaldybė : Kretingos raj. sav.
Adresas : Vilniaus g. 20, Kretinga 97104
Telefonas : (8 445) 77323
Daugiau informacijos : http://www.kretingosmuziejus.lt

Leave a Reply

Your email address will not be published.