JURBARKAS MUIŽA

Jurbarkā karaliskā muiža bija jau XIV gadsimtā. 1795. gadā muižu no Krievijas imperatores Jekaterinas II saņēma tās favorīts Platons Zubovs. Viņš nolīga arhitektu Pončinu, lai tas projektē jaunu muižas namu. 1845. gadā Krievijas cars Nikolajs I muižu uzdāvināja savai uzticības personai –kņazam Ilarionam Vasiļjevičam Vasiļčikovam. Pēc viņa nāves muižu mantoja viņa dēls Ilarions Ilarionovičs Vasiļčikovs. Īpašnieks uzcēla jaunu muižas namu ar greznu zāli un oranžēriju, paplašināja parku. Svešiniekiem bija aizliegts ieiet teritorijā. Tikai apmeklēt kņazu uzbūvēto pareizticīgo baznīcu nebija aizliegts. Lai no muižas gūtu peļņu, kņazs pārdeva mežu, ierīkoja ķieģeļu cepli, kokzāģētavu, alus darītavu. Vasiļčikovi Jurbarkā uzturēja slimnīcu, bērnu patversmi, nabagmāju.
Pēc kņaza nāves 1870. gadā muižu mantoja viņa dēls Sergejs Ilarionovičs Vasiļčikovs. Viņš, tāpat kā tēvs, kopā ar sievu Mariju Jurbarkā ieradās tikai vasarā. Tiklīdz viņi ieradās, parkā pie pils rīkoja zaļumballi. Rudeņos rīkoja ražas svētkus. Uz dzīrēm tika aicināti visi muižas darbinieki ar ģimenēm. Viņu cienāšanai vārīja lielu katlu kāpostu, gaļu, saimnieces sacepa pīrāgus. Kņazs lika uz steķiem alus mucu, bērniem nežēloja konfektes, sievietēm izdalīja pāri palikušos audeklus.
Par Vasiļčikovu līdzekļiem Jurbarkā sāka darboties pirmā spēkstacija, tika nodibināta lietuviešu aušanas skola. Muižā darbojās vērptuve, alus darītava, tika attīstīta sviesta un siera ražošana. Jurbarkā gatavotie „Bakšteina” un „Holandes” sieri pat tika eksportēti uz Franciju. Vasiļčikovi centās uzņēmējdarbības garu iedvest arī vietējiem, rīkoja lauksaimniecības izstādes. Ja notika nelaime, kņazs vietējos iedzīvotājus neatstāja likteņa ziņā. Palīdzēja pēc lieliem plūdiem, ugunsgrēkiem.
Kad Vācija pieteica karu Krievijai, kņazs tika iecelts par kavalērijas divīzijas komandieri. Kaut arī divīzija atradās netālu no Jurbarkas, viņš tikko varēja atrast laiku atbraukt uz muižu. Jūtot briesmas, viņš organizēja vērtīgāko lietu izvešanu uz Krieviju. Kad sākās karš, kņaza ģimene apmetās Sanktpēterburgā. Muižas īpašumi tika izdalīti bezzemniekiem. Parks ar šeit esošajām ēkām tiks piešķirts proģimnāzijai „Saule”. Tagad Jurbarkas muižā atrodas Jurbarkas novada muzejs.

  • Jurbarkas muižas dienvidu oficinas celtniecība sākās aptuveni 1847. gadā. Divstāvu oficina bija paredzēta muižas kalpotājiem. Iekšējais interjers nebija grezns. Telpas bija sadalītas dzīvokļos. Vēlāk dienvidu oficinā bija muižas kanceleja. Kopš 2008. gada šeit darbojas Jurbarkas tūrisma informācijas centrs.
  • XIX gs. I pusē būvētās ziemeļu oficinas ārpuse ir identiska kā dienvidu oficinai. Bet iekšpuse bija atšķirīga. Iekšpusē līdz šim laikam ir saglabājušās krāšņas koka dekorācijas, oriģinālie griesti ar kokgriezumiem. Ziemeļu oficina bija paredzēta kņazu ģimenei, te apmetās arī godājami viesi.
  • Greznā pareizticīgo baznīca Jurbarkas muižā parādījās Platona Zubova valdīšanas laikā šeit bijušās no ķieģeļiem mūrētās degvīna noliktavas vietā. 1865. gadā iesvētītā baznīca bija atvērta visiem ticīgajiem. Bija gods precēties vai rīkot kristības šajā baznīcā. Vasiļčikovi, kas bija uzcēluši baznīcu, arī uzturēja cienīgtēvu. Garīdznieks parasti dzīvoja netālu no baznīcas. Pareizticīgie Vasiļčikovi atbalstīja arī 1905. gadā dibināto…
  • Aiz muižas teritorijas esošā kalpu māja būvēta XIX gs. vidū. Tajā izmitināja muižas algotos darbiniekus. Katrs no viņiem saņēma ne tikai dzīvojamās telpas, bet vēl arī zemes gabalu, savām vajadzībām varēja turēt lopus.
  • Jurbarkas muižas saimniecības ēka celta XX gs. sākumā. Tajā tika turēti muižā audzējamie mājlopi, tiem paredzētā barība, saimniecībā izmantojamie darba rīki. Ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies.
  • XIX gs. beigās blakus muižas iebrauktuvei uzbūvēja garu koka ēku, kas kalpoja par virsnieku māju. Dragūnu pulks Jurbarkā tika izvietots, lai aizsargātu pa Nemunas upi ejošo robežu ar Prūsiju. Ik pēc 2 kilometriem uz robežas dežurēja dragūns. Dragūnu namā, kam bija raksturīgā krievu koka arhitektūra, notika pulka vadības sanāksmes, atpūtās pulka komandieri. Ēku sargāja goda…
  • Kņazi Vasiļčikovi, apmetušies Jurbarkā, visu muižas teritoriju iežogoja ar sarkano ķieģeļu žogu. Muižas ēkas teritorijā varēja iekļūt pa diviem lieliem, platiem dzelzs vārtiem. Kad muižā dzīvoja Vasiļčikovi, iežogotajā platībā ieiet bija stingri aizliegts. Tagad no žogiem ir saglabājušies tikai sarkano ķieģeļu stabi, kuri kādreiz turēja ažūras metālkalumu vērtnes, gājēju vārtiņi un daļa mūra žoga.
  • Muižas parks pēc kņazu Vasiļčikovu iniciatīvas tika paplašināts XIX gs. Tiklīdz ieradās, kņazi parkā rīkoja zaļumballi, rudeņos rīkoja ražas svētkus. Koku paēnā spēlēja pūtēju orķestris, tika pasniegta gaļa un pīrāgi. Nogurušie varēja apsēsties uz soliem, kas bija novietoti zem milzīgām koka sēnēm. Citā laikā nepiederošas personas parkā nebija vēlamas. Augstais mūra žogs aizsargāja ne tikai…

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Savivaldybė : Jurbarko raj. sav.
Adresas : Vydūno g. 19, Jurbarkas 74122
El. paštas : turizmas@jurbarkas.lt
Telefonas : (8 447) 51 485

Leave a Reply

Your email address will not be published.