BABTĪNA MUIŽA (ŽEMAITKIEMIS)

Babtīna muiža tika izveidota XVI gadsimtā. Pirmie zināmie īpašnieki – muižnieki Šukštas. Vēlāk to pārvaldīja Prozori, pēc tam – Tiškeviči. Pēc 1922. gada zemes reformas muiža par Lietuvas armijas dibināšanu tika nodota Vladam Nagevičum. Jaunais saimnieks muižu pārdēvēja par Žemaitkiemi un, tikko tajā parādījies, lika pacelt Lietuvas trīskrāsu karogu. V. Nagevičus sāka remontēt ēkas, izkopa parku, paplašināja staļļus, ierīkoja vēja spēkstaciju. Uz muižu sāka aicināt viesus. Labā laikā saimniekam patika nolīgt tvaikoni, ar kuru viesi pa Nevēžas upi ieradās muižā. Kad satumsa, muižas īpašnieks izbrauca pagalmā automobili un ar tā gaismām apgaismoja improvizētu skatuvi. Uz tās notika izrādes. Tuvumā dedzināja ugunskurus, skanēja lietuviešu dziesmas. Intelektuālais ģenerālis viegli uzsāka sarunu gan ar augsta ranga personām, gan ar kalpotājiem. Ja viņš redzēja cilvēku, kas čāpo pa ceļu, vienmēr paveda ar auto. Svētdienās viņš auto nomainīja pret faetonu ar diviem zirgiem. Ar to viņš devās uz misi.
Muižas saimnieciskās lietas risināja algots pārvaldnieks. Lēmumus droši pieņēma arī muižkundze Veronika Nagevičiene. Kundze rūpējās par zirgiem, kas ganījās Žemaitkiemja muižas pļavās, par darba zirgiem. Saimniecībā turēja daudz govju. Veseli 24 kilogrami sviesta no Žemaitkiemja muižas tika piegādāti Kauņas bērnu slimnīcai. Tobrīd muižai piederēja pavisam 90 hektāru zemes, tā tika uzskatīta par paraugsaimniecību.
Pirms Otrā pasaules kara, kad saimnieki aizbrauca uz ASV, muižā tika ierīkots saimniecības kantoris. Vēlāk muižas nams tika pārveidots par dzīvojamo māju. 1999. gadā muižu izsolē iegādājās Kauņas uzņēmējs M. Šventoraitis. Viņš apmetās muižā un sāka restaurēšanas darbus. Tagad šeit notiek klasiskās mūzikas festivāli, tiek rīkoti mākslinieku plenēri.

  • Mūra ēka Babtīna muižā pacēlās XVIII gadsimtā, kad muižu iegādājās Prozori. Viņi muižu izrotāja ar divstāvu frontonu, balkoniem, tika ierīkots aizsardzības tornītis. Ēkā bija ieplānotas 28 istabas. Vēl vēlāk muižu rekonstruēja muižā valdījušie grāfs Tiškevičus, ģenerālis Vlads Nagevičus. Rekonstrukcijas laikā tika piegādāti rizalīti, pazemināts pirmā stāva pārsegums. Muižas namu aptver parks un dārzs.
  • Klēts Babtīna muižā uzcelta XIX gs., kad valdīja grāfi Tiškeviči. Pavisam kopā Tiškeviči šeit uzcēla pat 16 dažādas saimniecības ēkas.  Mūra klēts bija paredzēta dažādu pārtikas produktu glabāšanai: graudiem, miltiem, gaļai. Atsevišķa telpa klētī paredzēta arī saimniecības darba rīkiem. Pēckara laikā klēts kalpoja kā noliktava. Tagad tajā tiek eksponēta saimniecības darba rīku un motociklu kolekcija.
  • Nelielā glabātavas ēka netālu no Babtīna muižas nama uzcelta XVIII gadsimtā, kad valdīja muižnieki Prozori. Tajā tika glabātas muižas bagātības un vērtības. Pēc Pirmā pasaules kara glabātavas ēka kļuva par pienotavu. Darbs tajā kūsāt kūsāja. Muižā tika turēts daudz slaucamu govju. No piena tika gatavoti visdažādākie produkti, bet sviests katru dienu tika nogādāts bērnu slimnīcai.…
  • Tradicionālā tautas stila rija Babtīna muižā tika uzcelta XIX gadsimtā. Rija bija paredzēta nopļautās labības glabāšanai un kulšanai. Tās būvniecībā bija izmantoti sarkanā māla ķieģeļu stabi, koka baļķi. Pēckara laikā koka baļķi tika izņemti un nomainīti ar silikātķieģeļiem. Autentiskais grīdas segums tika pārliets ar betonu.  Tagad rijā ir koncertzāle. Tajā ietilpst pat 800 cilvēku.
  • Babtīna muižas kūts tika uzcelta XIX gadsimtā. Autentiskajai kūtij bija taisnstūra forma. Tā mainījās pēckara laikā, kad muižā sāka valdīt ģenerālis V. Nagevičus. Celtne kļuva līdzīga burtam L. Kūtī tika turēti šķirnes zirgi, darba zirgi, slaucamās govis. Kopš 1999. gada, kad muiža tika privatizēta, kūts vairs netika izmantota.
  • Ceļā uz Žemaitkiemja muižu balts kapličas stabs iezīmēja muižas teritoriju. Šādi kapličas stabi kā robežzīmes XIX gs. bija uzcelti visos muižas īpašumu stūros. Tagad ir saglabājusies šis vienīgais ar krustu rotātais autentiskais mazās arhitektūras objekts.
  • Asiūles upītes un Nevežas ielejas apjoztā Babtīna pilskalna vecums tiek skaitīts no II tūkstošgades. Tas uz augšu paceļas 10 metrus.  Augšpusē ir trīsstūra formas laukums. Tur ir noblietēts 3 metrus augsts valnis, kas aizsargā pilskalnu no tuvējām augstienēm. 1961. gadā pilskalna teritoriju izpētīja arheologi, viņi uzgāja apdeguša māla gabalus. Pilskalna laukumā pamanīja bijušo ierakumu pēdas.…

Lietuvos Dvarai : Muižu saraksts
Savivaldybė : Kauno m. sav.
Koordinatės : 55.066033, 23.79128
El. paštas : senasdvaras@gmail.com
Telefonas : +37068718 414
Telefonas : +37063220000
Daugiau informacijos : www.senasdvaras.lt

Leave a Reply

Your email address will not be published.