• Šilutes muiža dibināta 1721. gadā. Muižā tika uzcelta divstāvu galvenā ēka apdzīvojamu mansardu. Pilī bija 14 istabas, 2 virtuves un pagrabi. Ēkas vidū bija milzīgs vestibils ar kāpnēm, kas ved uz otro stāvu. 1906.–1907. gadā pēc H. Šoja iniciatīvas muižas ēka tika pārbūvēta. Piebūvēja rizalītu, koka verandu, divstāvu piebūvi. Muižas ēkas vestibils izklāts ar ornamentiem…
  • Muižas cūkkūts tika uzbūvēta XX gs. pirmajā pusē. Ēkai bija viens stāvs ar mansardu. Akmens pamati, mūra sienas. Ēkas dienvidu un ziemeļu daļā starp pirmo stāvu un mansardu var redzēt reljefu karnīzi, augstāk redzami romba un ovālas formas dekora elementi.
  • Muižas pagrabs, kas sastāv no divām caurstaigājamām telpām, tika uzbūvēts XX gs. pirmajā pusē. Pagraba virspuse bija klāta ar zemes slāni. Tādā veidā mēģināja panākt, lai pagrabā tiktu uzturēta piemērota temperatūra un produkti nebojātos.
  • Muižas malkas šķūnis uzbūvēts XIX gadsimta sākumā.  Kopā ar kalpu māju tas veidoja muižas iekšējo pagalmu. Ēkai bija viens stāvs ar mansardu.1890. gadā ugunsgrēks malkas šķūni un daudzas citas saimniecības ēkas nopostīja. Ēka tika pārbūvēta. Tagad bijušajā malkas šķūnī ierīkotas koka un grafikas restaurācijas darbnīcas.
  • Muižas iekšējā pagalmā kalpu māja tika uzcelta XIX gs. sākumā. Taisnstūra formas ēka ir klāta ar sarkano dakstiņu jumtu. Pajumtei un logu ailām bija sarkano ķieģeļu karnīzes. Šajā ēkā ierīkotie dzīvokļi tika izdalīti nolīgtajiem darbiniekiem. Viņi šeit dzīvoja kopā ar ģimenēm. Vairākus gadu desmitus pēc ugunsgrēka kalpu māja tika pārbūvēta. Kad muiža tika nacionalizēta, kalpiem…
  • Vienstāva stallis muižas iekšējā pagalmā būvēts XIX gs. beigās – XX gs. sākumā.  Vācietim Hugo Šojam, kam tajā laikā bija prakse tuvējā muižā, stallis likās ļoti iespaidīgs. Kad H. Šojs nopirka muižu, nolietojies stallis bija jāpārbūvē. Lai pagalms būtu plašāks, tie tika pavirzīti nedaudz tālāk. Vienstāva staļļos tika turēti rati, iemaukti, aptuveni 70 zirgi. Tie…
  • Govju kūts tika uzbūvēta XIX gs. kopā ar citām muižas saimniecības un ražošanas ēkām. Pēc piecdesmit gadiem to nopostīja ugunsgrēks. Kad uzliesmoja salmu jumts, tā gabali sāka krist lejā. Viens no tiem aizsprostoja izeju. Liesmās palika seši bullēni. Pēc ugunsgrēka muižas īpašnieks govju kūti atjaunoja. To novietoja nedaudz tālāk, tā paplašinot muižas iekšējo pagalmu. Tiek…
  • Šilutes muižas klēts uzcelta nostāk no citām ēkām. Tā būvēta aptuveni XIX gs. beigās – XX gs. sākumā. Klētī glabāja novākto labību, sienu lopiem. Klēts uzcelta ar galu pret muižas ēku, tās būvēšanai, kā tas ierasts visā Lietuvā, izmantots koks.
  • Šilutes muižā augstais skābbarības tornis parādījās kopā ar visām pārējām saimniecības ēkām. Tā ir apaļa būve ir no betona. Tornī galvenokārt glabāja lopbarību. Tajā varēja arī sabērt graudus, miltus, mēslojumu un citas birstošas vielas.
  • Šilutes muižā ledus pagrabs atradās muižas parka teritorijā.  Ledus pagrabs ar biezām mūra sienām bija iegremdēts zemē. Griesti bija papildus izolēti ar spaļiem, sūnām un egļu zariem. Ziemā uz ledus pagrabu tika nogādāti un te glabāti lieli ledus gabali. Muižas strādnieki stipra sala laikā tos izgrieza aizsalušās ūdenstilpēs. Ledus pagrabā saliktais ledus dzesēja pārtikas produktus.
  • Šilutes muižas parka teritorijā esošās divas ēkas bija domātas darbiniekiem, kas kopa parku. Viena – muižas dārzniekam, otra – dārza un parka palīgstrādniekiem. Tās ir taisnstūra formas ēkas ar slīpiem dakstiņu jumtiem. Ēku sienas ir no sarkaniem ķieģeļiem un akmens mūra, klātas ar apmetumu. Muižas īpašnieks Hugo Šojs sava angļu stila parka kopšanu neuzticēja kuram…
  • Šilutes muižas īpašnieks Hugo Šojs sastāvēja Botānikas biedrībā, un viņa aizraušanās bija augi. Muižas parku un dārzu viņš ierīkoja ar šīs biedrības biedru, ievērojamu dabaszinātnieku un botāniķu, palīdzību. Šišas upes krastā, nosusinātā un ar vaļņiem aizsargātā teritorijā, muižas īpašnieks ierīkoja angļu stila parku. Tika izrakti trīs dīķi, ierīkoti cauruļvadi ūdens novadīšanai uz upi, izveidotas pastaigu…
  • Sajūtot mūža beigu tuvošanos, Šilutes muižas īpašnieks Hugo Šojs nolēma rakstīt vēstuli Šilutes evanģēliski luteriskajai baznīcai. Tajā viņš kā baznīcas dibinātājs lūdza viņu apbedīt lūgšanu nama pagrabos. Taču viņa pirmsnāves vēlēšanās netika izpildīta. 1937. gada jūlijā mirušais muižas īpašnieks mūžīgo mieru guva muižas kapos. Padomju laikā muižas īpašnieka kapa vieta tika iznīcināta. Pēc neatkarības atjaunošanas…
  • Par veco Šilutes muižas kapsētu liecina tikai saglabājusies liepu rinda. Vienīgais atzīmētais šeit ir Hugo Šoja kaps. Muižas kapsēta dibināta 1819. gadā, kad muiža kļuva par Radkes dzimtas īpašumu. Muižas reģistrā norādīts, ka veco liepu ieskautās kapsētas platība bija 17 āri. Kad H. Šojs iegādājās muižu, viņš ap kapsētu ierīkoja žogu, visus krustus nokrāsoja ar…