• Panemunes pils uzbūvēta XVII gadsimtā, kad īpašumu iegādājās ungāru izcelsmes tirgotājs Janušs Eperješs. Pili projektējis holandiešu arhitekts Petrs Nonharts. Strādnieki pamatiem izraka divus metrus dziļu bedri. Metru biezās sienas mūrēja, ķieģeļus sasaistot renesanses laikam raksturīgā veidā. Lielo arhitektonisko formu ēku ieskauj četrstāvu aizsardzības torņi ar stāvām kāpnēm. Augšā ierīkotas šaušanas atveres, kas dekorētas ar krusta…
  • Panemunes pils parku sāka veidot XVII gs. Apkārt namam tika izrakti dīķi, izveidotas koku alejas. Parks kļuva vēl skaistāks, kad īpašumu iegādājās Antans Gelgauds. 13 hektāru lielajā parkā tika uzbērti atpūtas kalniņi, ierīkoti skatu laukumi, uzbūvētas lapenes, no kurām pavērās skats uz Nemunas ieleju. Nosprostojot upīti, izveidota piecu savstarpēji savienotu dīķu sistēma. Parkā stādīti galvenokārt…
  • Dažus simtus metru no pils ēkas esošā sarkanu ķieģeļu kapela uzbūvēta 1937. gadā. Par to liecina uz aizmugurējās sienas betonā iespiestais datums. To būvēja saleziāņu garīdznieki. Tikko kapela bija uzbūvēta, uz to no Skirsnemunes baznīcas tika pārvietotas klostera dibinātāja priestera un astronoma Antana Petrauča mirstīgās paliekas. Sarežģīta plānojuma kapelas pagrabos apbedīšanas nišas izvietotas četros stāvos.…
  • Saleziāņu klosteri sāka būvēt 1937. gadā. Šādu rīkojumu savā testamentā Skirsnemunes priesterim deva priesteris un astronoms Antans Petraitis. Muižas ēkas pārvērtās par modernu saleziāņu klostera ansambli ar mācībām, atpūtai, dzīvošanai un lūgšanām paredzētām telpām. Šeit mācījās un dzīvoja aptuveni 100 cilvēku. Priesteri un to audzēkņi rūpējās par klostera vidi, ierīkoja sporta laukumu, kopa parku. Saleziāņi…
  • Uz Panemuni saskaņā ar Čikāgas priestera Antana Petraiča gribu pārcēlušies mūki dāvanā saņēma arī netālu no pils uzbūvēto Marijas kristiešu palīdzības kapelu. Tajā katru dienu lūdzās aptuveni simt cilvēku. Otrā pasaules kara laikā kapelā tika ierīkota armijas ēdnīca, un katru dienu lūgšanu vietā skanēja karošu un dakšiņu klaudzēšana. Vēlāk kapelā tika rādīts kino, ierīkota sporta…
  • Kartupēnu pilskalns pacēlās XIII–XIV gadsimtā. 30 metrus augstajā pilskalnā stāvēja Bisēnes pils. Katru dienu pili sargāja 85 Lietuvas dižkunigaitijas norīkotie karavīri. Bisene bija pirmā pils Lietuvā, kurai uzbruka krustneši. Aukstā ziemā, šķērsojis Nemunu, Lietuvas zemē iebruka bijušais Prūsijas zemes maģistrs Konrāds ar armiju. Cīņa ilga no rīta līdz pusdienlaikam. Iekarojuši pili, krustneši to pārvērta pelnos.…
  • Kartupēnu pilskalna apmetni no pilskalna atdala izraktais grāvis. Apdzīvotās vietas garums ir 170 metri, platums – tikai 150 metri. Pakājē apmetušies iedzīvotāji XIII–XIV gadsimtā cieta no krustnešu uzbrukumiem. Tie izlaupīja pārtikas rezerves, vērtīgās lietas, visu pārvērta pelnos. Šobrīd šajā vietā atrodas koku ieskauta pļava.