• Mūra ēka Babtīna muižā pacēlās XVIII gadsimtā, kad muižu iegādājās Prozori. Viņi muižu izrotāja ar divstāvu frontonu, balkoniem, tika ierīkots aizsardzības tornītis. Ēkā bija ieplānotas 28 istabas. Vēl vēlāk muižu rekonstruēja muižā valdījušie grāfs Tiškevičus, ģenerālis Vlads Nagevičus. Rekonstrukcijas laikā tika piegādāti rizalīti, pazemināts pirmā stāva pārsegums. Muižas namu aptver parks un dārzs.
  • Klēts Babtīna muižā uzcelta XIX gs., kad valdīja grāfi Tiškeviči. Pavisam kopā Tiškeviči šeit uzcēla pat 16 dažādas saimniecības ēkas.  Mūra klēts bija paredzēta dažādu pārtikas produktu glabāšanai: graudiem, miltiem, gaļai. Atsevišķa telpa klētī paredzēta arī saimniecības darba rīkiem. Pēckara laikā klēts kalpoja kā noliktava. Tagad tajā tiek eksponēta saimniecības darba rīku un motociklu kolekcija.
  • Nelielā glabātavas ēka netālu no Babtīna muižas nama uzcelta XVIII gadsimtā, kad valdīja muižnieki Prozori. Tajā tika glabātas muižas bagātības un vērtības. Pēc Pirmā pasaules kara glabātavas ēka kļuva par pienotavu. Darbs tajā kūsāt kūsāja. Muižā tika turēts daudz slaucamu govju. No piena tika gatavoti visdažādākie produkti, bet sviests katru dienu tika nogādāts bērnu slimnīcai.…
  • Tradicionālā tautas stila rija Babtīna muižā tika uzcelta XIX gadsimtā. Rija bija paredzēta nopļautās labības glabāšanai un kulšanai. Tās būvniecībā bija izmantoti sarkanā māla ķieģeļu stabi, koka baļķi. Pēckara laikā koka baļķi tika izņemti un nomainīti ar silikātķieģeļiem. Autentiskais grīdas segums tika pārliets ar betonu.  Tagad rijā ir koncertzāle. Tajā ietilpst pat 800 cilvēku.
  • Babtīna muižas kūts tika uzcelta XIX gadsimtā. Autentiskajai kūtij bija taisnstūra forma. Tā mainījās pēckara laikā, kad muižā sāka valdīt ģenerālis V. Nagevičus. Celtne kļuva līdzīga burtam L. Kūtī tika turēti šķirnes zirgi, darba zirgi, slaucamās govis. Kopš 1999. gada, kad muiža tika privatizēta, kūts vairs netika izmantota.
  • Ceļā uz Žemaitkiemja muižu balts kapličas stabs iezīmēja muižas teritoriju. Šādi kapličas stabi kā robežzīmes XIX gs. bija uzcelti visos muižas īpašumu stūros. Tagad ir saglabājusies šis vienīgais ar krustu rotātais autentiskais mazās arhitektūras objekts.
  • Asiūles upītes un Nevežas ielejas apjoztā Babtīna pilskalna vecums tiek skaitīts no II tūkstošgades. Tas uz augšu paceļas 10 metrus.  Augšpusē ir trīsstūra formas laukums. Tur ir noblietēts 3 metrus augsts valnis, kas aizsargā pilskalnu no tuvējām augstienēm. 1961. gadā pilskalna teritoriju izpētīja arheologi, viņi uzgāja apdeguša māla gabalus. Pilskalna laukumā pamanīja bijušo ierakumu pēdas.…