Ceļojums pa Aukštaitiju: atdzimušās Saldutišķa un Palieses muižas

Kopš XVIII gs. zināmā Saldutišķa muiža ir, iespējams, vislabāk uzturētā muiža Utenas rajonā. Par tās dibinātāju tiek uzskatīts krievu augstmanis Antans Jaloveckis, kas te 1832. gadā uzbūvēja klasicisma stila pili. Līdz Pirmajam pasaules karam muiža piederēja Jaloveckiem, bet vēlāk tā gāja no rokas rokā: šeit bija gan saleziāņu klosteris, gan kara slimnīca, pēc kara – iznīcinātāju štābs, skola, kopmītne.

Katrs jaunais īpašnieks no jauna pārveidoja muižas ēkas un teritoriju, tāpēc, kad 2005. gadā muižu nopirka uzņēmējs Arūns Svitojus, viņam nācās smagi strādāt, līdz tika atjaunots kādreiz tik plaukstošās muižas autentiskums un rekonstruētas nolaistās ēkas. Tomēr tagad atdzimusī muiža atkal priecē vietējos iedzīvotājus un viesus: šeit tiek rīkoti koncerti, konferences, dažādi citi kultūras un izglītojoši pasākumi.

Lietuvā pirmais šaursliežu dzelzceļš

Saldutišķa muiža visvairāk uzplauka, kad nonāca Boleslova Jalovecka – Antana Jalovecka mazdēla – rokās. Jauns īpašnieks bija absolvējis Pēterburgas kara akadēmiju un ļoti interesējās par dzelzceļu – ne tikai iegādājās dzelzceļa akcijas, bet arī pats izstrādāja projektus diviem elitāriem, grezniem cara vilcieniem.

Par izcilo projektu Boleslovs Jaloveckis saņēma atzinību un dāvanas – viņam tika atļauts sapirkt zemes ap Saldutišķi. Nekavējoties muižas īpašumiem tika pievienoti Antalamestes, Krivasaļa, Plaučišķu, Trinkūnu, Pakieveņa, Pavīžinča, Varnišķu, Vilkolaķu ciemi. Pēc īpašumu paplašināšanas muižnieks savai saimniecībai nežēloja ne laiku, ne investīcijas. Muižas nomalē uzradās stallis, kūts, klēts, ledus pagrabs, ap pili tika izveidots parks 11 hektāru platībā, dārzs, puķu dobes, bet mežs tika blīvi apstādīts ar lapeglēm.

Boleslovs Jaloveckis neaizmirsa arī savu mīlestību pret dzelzceļu – viņš nolēma netālu no mājām uzbūvēt Lietuvā pirmo šaursliežu dzelzceļu, kura būvi viņš pats arī uzraudzīja. Saldutišķi šķērsojošais šaursliežu vilciens kursēja maršrutā Panevēža-Švenčonēļi.

Klēts kļuva par baznīcu

Ar šaursliežu dzelzceļa būvniecību aizņemtais muižnieks tajā pašā laikā muižā uzcēla arī klēti, kurā tika glabāti graudi, milti, sadzīves priekšmeti, saimniecības darba rīki. Interesanti ir tas, ka klēts būvniecībai tajā laikā ierastos materiālus – tēstus baļķus un kokmateriālus – Boleslovs Jaloveckis nolēma aizstāt ar lieliem akmeņiem, bet logus rotāja ar sarkanu ķieģeļu apmalēm.

Kad nomainījās muižas īpašnieki, Saldutišķa saimniecības ēkas tika pamestas. Lai celtniecības materiāli neietu zudumā, starpkaru periodā klēts sienas tika izmantotas Sv. Asīzes Franciska baznīcas būvniecībai. No klēts akmeņiem tika uzbūvēti baznīcas pamati, uz tiem uzcēla ēkas koka daļu ar torņiem – tāda baznīca ir saglabājusies līdz mūsu dienām.

Saldutišķa muižas ansamblis lepojas ar dendroloģisko parku, kurā ir liels skaits retu augu. Tajā aug 22 sugu koki un krūmi – to starpā visvairāk izceļas japāņu lapegle, spožā klintene, Tatārijas kļava, sniegogas, kokveida karagāna. Kopš 1958. gada muižas parks ir aizsargājams kā īpašas nozīmes dabas piemineklis.

Palieses muižā – pakava formas kūts

Aptuveni 50 kilometru attālumā no Saldutišķa atrodas vēl viena lieliski sakārtota muiža – Palieses muiža. Ignalinas rajonā esošā muiža bieži tiek pasniegta kā izcilas restaurācijas piemērs – apmeklētājus šeit piesaista ne tikai par muižniecības laikiem atgādinošās ēkas, bet arī viesnīca, restorāns un SPA.

Kādreizējo no koka būvēto Palieses muižu 1736. gadā nopirka Livonijas valdības ierēdnis Kazimiers Jons Kublicks. Jaunais īpašnieks celtniecību iesāka ar staļļiem, vēlāk uzbūvēja vēl vairākas citas saimniecības ēkas, uzcēla nepretenciozu ķieģeļu dzīvojamo māju. Starp muižas ēkām izcēlās Lietuvā unikālā pakava formas kūts, kas mūsdienās ir pārsegta ar stikla un metāla konstrukciju un pārvērsta par pasākumu zāli.

Kublicki veiksmīgi vadīja muižu un nodarbojās ar tirdzniecību, veicināja arī netālu esošo Mielagēnu attīstību – pilsētiņā parādījās krogs, bruģēts tirgus laukums, tika ierīkoti veikali, drīz uzsāka arī ķieģeļu baznīcas būvniecību. Tajā saglabājušies svečturi ar augstmaņu dzimtas ģerboņiem vēl līdz šim atgādina par Palieses muižas uzplaukuma laiku.